7 komentāri

Tērpies kamuflāžā un bruņojies ar jaudīgu fototehniku, Māris Kreicbergs jau vairāk nekā 10 gadus iemūžina un rāda citiem Latvijas neskartās dabas patieso skaistumu.

Jautājot, kā aizsākās aizraušanās ar dabas un dzīvnieku fotografēšanu, Māris Skaties.lv atklāja, ka, dzīvojot mežā, nebija jautājumu par to, ko fotografēt. Tā kopš 2006. gada Māris Zvārdes pusē stundām ilgi gaida to īsto momentu, lai vienā bildē parādītu dabas varenumu, daili un emocijas.

Reizēm mežā un klajumos zem debesjuma tiek pavadītas pat vairākas stundas. ”Ņemot vērā, ka fotografēšana ir mans hobijs, nevis iztikas avots, tad īpaši daudz laika tam neatliek. Laikam tās 6–8 stundas būs tas ilgākais laiks, ko esmu pavadījis fotografējot. Parasti – līdz 4 stundām.”

Sociālajā tīklā ”Facebook” Māris publicē neskaitāmiem bilžu, daudzas no kurām aizrāvušas ne mazums ļaužu. Izvietot bildes publiskai apskatei pamudinājusi vēlme dalīties ar redzēto, ”lai iedvesmotu citus doties dabā, parādīt dabas skaistumu utt.”.

Ierodoties mežā un vērojot, gaidot zvēru rosību, fotogrāfs tiek ierauts citā pasaulē, kurā ir citi likumi. ”Ieejot mežā, mainās visas ierastās lietas. Redze, oža, dzirde kļūst jutīgaka. Tu pievērs uzmanību katrai skaņai, vibrācijai, vēja šalkoņai. Redzēt dzīvnieku viņa ierastajā vidē un vērot viņa uzvedību, neiztraucējot to, tā ir neaprakstāma sajūta,” stāsta Kreicbergs.

Rudenī lielākais akcents tiek likts uz bauru laiku jeb brīdi, kad briežu un aļņu tēviņi lenc pretējā dzimuma pārstāves bara kuplināšanai. Līdz šim redzēto Māris apraksta kā neierastu, jo šogad bijis ļoti silts septembris. ”Brieži uz lauka, pļavas iznāca ļoti vēlu, praktiski tumsā. Tādēļ fotografēt bija praktiski neiespējami. Bija jāmaina ierastā stratēģija un jāiet mežā. Tas atkal bija, kas jauns, izaicinošs. Bildes ar sanāk savādākas.”

Mežā gan uzturas ne tikai zvēri un putni, bet arī mednieki. Rudens ievadā lielu viedokļu apmaiņu izraisīja kāds ieraksts sociālajos tīklos par fotografēšanu mežā un aizrādījumiem no medniekiem, kuri ”necieš fotogrāfus medību teritorijās”. Māris uzskata, ka – no likuma viedokļa neviens nevar liegt pārvietoties pa mežu un fotografēt. ”Svarīga ir komunikācija vienam ar otru. Es ”cenšos” neiet tur, kur nav sarunāts ar vietējiem medniekiem, bet, protams, var rasties domstarpības, un tādas arī šad tad rodas.”

Par laimi šo negatīvo pieredzi patīkami atsvaidzina kuriozi no fotografēšanas brīžiem – gaidot īsto momentu, uz galvas nosēžas putns vai arī stirna, ēdot zāli, gandrīz iekodusi zābakā. Tieši tik tuvu Kreicbergam izdodas piekļūt dzīvniekiem, un tas viss, pateicoties gūtajām iemaņām, prasmei saplūst ar dabu un izmantotajiem rīkiem, tostarp – kamuflāžu.

Sarunas beigās Māris vēl atminas, ka, fotografējot stirnu, no mugurpuses reiz pienāca briedis tik tuvu, ka pirmais, ko fotogrāfs sadzirdēja, bija viņa elpošana.

TOP komentāri

  • MrOizo
    +12 +12 0

    MrOizo

    Lieliskas bildes! 👍
    Prieks par dabas skaistumu un fotogrāfa neatlaidību, tverot šos fantastiskos kadrus!
  • Jānis
    +6 +6 0

    Jānis

    Skaisti, bet bija domāts, noteikti, zvēri un putni, nevis dzīvnieki un putni, jo putns arī ir dzīvnieks! :)
  • Benita Leite

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl