2 komentāri
FOTO: Katlakalna labi paslēptais brīnums – zvejnieku un zemnieku baznīca
Foto avots: Katlakalna draudze

Uz neliela pakalniņa Katlakalna mežiņā, priežu ieskauta, paslēpusies Katlakalna baznīca, kas tagad pamatīgi zaudējusi savu spozmi un kuras renovācijā patlaban tiek ieguldīti iespaidīgi līdzekļi – 900 tūkstoši eiro. Baznīca ir unikāla, pirms vairāk nekā 220 gadiem celta, interesantā apaļā formā.

Katlakalna draudze pastāv jau kopš 16. gadsimta, un sākotnēji tai bijusi sava koka baznīciņa, kas nodegusi. Tad tika uzcelta pašreizējā mūra, apaļās formas baznīca. Vēsturiski uz Katlakalna baznīcu brauca arī zvejnieki un zemnieki arī no otras Daugavas puses – tur, kur tagad ir Ķengarags un Rumbula, stāsta draudzes priekšnieks un īpašumu pārvaldnieks Pēteris Eriņš.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

“Cilvēki dažkārt vaicā, kādēļ meža vidū ir nepieciešama šāda baznīca. Taču te ir tā, ka agrākos laikos arī Rumbula un Ķengarags – teritorija otrpus Daugavai – kādreiz bija Katlakalns. Baznīca bija tā, kas savienoja abus Daugavas krastus. Cilvēki vasarā brauca ar laivām pāri Daugavai, ziemā – ar kamanām un zirgu pajūgiem,” stāsta P. Eriņš.

Portālam Skaties.lv tika ļauts ieskatīties šīs baznīcas vērienīgajos renovācijas darbos pirms tā tiek atvērta apmeklētājiem! Skaties foto!

Jau no ārpuses dievnams pārsteidz ar savu netradicionālo formu – tas ir apaļš ar apaļu kupolu un mazu zvanu tornīti. Baznīcas iekšienē ir arī uzsvērtas apaļās formas. Soli un ērģeļu balkons ir veidoti nepabeigta apļa formā ar pievērstību altārim, un lielais, gaišzilais kupols rada plašu debess iespaidu. Ap pašu baznīcu ir profesora un ilggadējā mācītāja Roberta Feldmaņa stādītais dārzs. Interesanto ēku būvējis tā laika Rīgas pilsētas labākais arhitekts un pilsētas galvenais būvmeistars Kristofers Hāberlands. “Latvijā šī ir vienīgā apaļas formas mūra luterāņu baznīca,” stāsta P. Eriņš. Tiek pieļauts, ka uzkalniņš, uz kura atrodas baznīca, ir veidots mākslīgi.

Interesi, ka baznīca daudzkārt salīdzināta ar Romas Panteonu – tajā skaidri saskatāma atbilstība antīkajām būvformām, kas ir pamats klasicisma arhitektūrai. Tiesa gan, baznīcas diametrs ir salīdzinoši neliels – 18 metri.

Ņemot vērā tās cienījamo vecumu, Katlakalna baznīcas stāvoklis tagad ir visai bēdīgs. Baznīca gan laika gaitā nosēdusies, tāpat tajā manāmas arī dažas draudīgas plaisas. Tādēļ tagadējā draudze esot pieņēmusi lēmumu to restaurēt. Šāda doma esot bijusi jau vairākus gadus, taču ieceri varēja sākt īstenot pēc tam, kad draudze pārdevusi daļu baznīcai piederošās zemes. Projekts tika izstrādāts “treknajos gados” – 2007. gadā, taču tad esot uznākusi krīze un iecere atlikta.

Taču, kopumā no šīs draudzes līdzekļiem baznīcas renovācijai atvēlot aptuveni 900 tūkstošos eiro, pērn maijā tika uzsākti renovācijas darbi. Tos cerēts pabeigt šā gada beigās, taču, ļoti iespējams, ka darbi vēl ievilksies, jo atklājies, ka celtnes stāvoklis ir vēl bēdīgāks nekā domāts pirms darbu sākšanas.

Savukārt, baznīcas logu un durvju restaurācijā draudze piesaistījusi Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļus teju 50 tūkstošu eiro apmērā.

TOP komentāri

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl