FOTO: Katlakalna labi paslēptais brīnums – zvejnieku un zemnieku baznīca

Katlakalna draudze pastāv jau kopš 16. gadsimta, un sākotnēji tai bijusi sava koka baznīciņa, kas nodegusi. Tad tika uzcelta pašreizējā mūra, apaļās formas baznīca. Vēsturiski uz Katlakalna baznīcu brauca arī zvejnieki un zemnieki arī no otras Daugavas puses – tur, kur tagad ir Ķengarags un Rumbula, stāsta draudzes priekšnieks un īpašumu pārvaldnieks Pēteris Eriņš.

“Cilvēki dažkārt vaicā, kādēļ meža vidū ir nepieciešama šāda baznīca. Taču te ir tā, ka agrākos laikos arī Rumbula un Ķengarags – teritorija otrpus Daugavai – kādreiz bija Katlakalns. Baznīca bija tā, kas savienoja abus Daugavas krastus. Cilvēki vasarā brauca ar laivām pāri Daugavai, ziemā – ar kamanām un zirgu pajūgiem,” stāsta P. Eriņš.

Portālam Skaties.lv tika ļauts ieskatīties šīs baznīcas vērienīgajos renovācijas darbos pirms tā tiek atvērta apmeklētājiem! Skaties foto!

Jau no ārpuses dievnams pārsteidz ar savu netradicionālo formu – tas ir apaļš ar apaļu kupolu un mazu zvanu tornīti. Baznīcas iekšienē ir arī uzsvērtas apaļās formas. Soli un ērģeļu balkons ir veidoti nepabeigta apļa formā ar pievērstību altārim, un lielais, gaišzilais kupols rada plašu debess iespaidu. Ap pašu baznīcu ir profesora un ilggadējā mācītāja Roberta Feldmaņa stādītais dārzs. Interesanto ēku būvējis tā laika Rīgas pilsētas labākais arhitekts un pilsētas galvenais būvmeistars Kristofers Hāberlands. “Latvijā šī ir vienīgā apaļas formas mūra luterāņu baznīca,” stāsta P. Eriņš. Tiek pieļauts, ka uzkalniņš, uz kura atrodas baznīca, ir veidots mākslīgi.

Interesi, ka baznīca daudzkārt salīdzināta ar Romas Panteonu – tajā skaidri saskatāma atbilstība antīkajām būvformām, kas ir pamats klasicisma arhitektūrai. Tiesa gan, baznīcas diametrs ir salīdzinoši neliels – 18 metri.

Ņemot vērā tās cienījamo vecumu, Katlakalna baznīcas stāvoklis tagad ir visai bēdīgs. Baznīca gan laika gaitā nosēdusies, tāpat tajā manāmas arī dažas draudīgas plaisas. Tādēļ tagadējā draudze esot pieņēmusi lēmumu to restaurēt. Šāda doma esot bijusi jau vairākus gadus, taču ieceri varēja sākt īstenot pēc tam, kad draudze pārdevusi daļu baznīcai piederošās zemes. Projekts tika izstrādāts “treknajos gados” – 2007. gadā, taču tad esot uznākusi krīze un iecere atlikta.

Taču, kopumā no šīs draudzes līdzekļiem baznīcas renovācijai atvēlot aptuveni 900 tūkstošos eiro, pērn maijā tika uzsākti renovācijas darbi. Tos cerēts pabeigt šā gada beigās, taču, ļoti iespējams, ka darbi vēl ievilksies, jo atklājies, ka celtnes stāvoklis ir vēl bēdīgāks nekā domāts pirms darbu sākšanas.

Savukārt, baznīcas logu un durvju restaurācijā draudze piesaistījusi Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļus teju 50 tūkstošu eiro apmērā.