Folklora dzīvo ne tikai Brīvdabas muzejā, bet nu arī tviterī – pētnieki meklē veidus, kā ieinteresēt iedzīvotājus

Pievienot komentāru
Folklora dzīvo ne tikai Brīvdabas muzejā, bet nu arī tviterī – pētnieki meklē veidus, kā ieinteresēt iedzīvotājus
Foto: f64

Folklora mūsdienās vairs nav tikai tautasdziesmas mācību grāmatās – folkloras pētnieki meklē aizvien jaunus veidus, kā ar folkloras materiāliem ieinteresēt plašāku auditoriju. Arī latviešu folkloras krātuve pavisam nesen sākusi kādu interesantu iniciatīvu. 

“No rīta pabeidzu kraut malku ielā, tika kādas sešas asis labas malkas, vēl atliek kādas divas asis spices un zari, ko zāģēt priekš plītes.” Emīls Pudelis ir mazsalacietis, kura ikdienas piedzīvojumiem var sekot līdzi vietnē “Twitter”. It kā nekas neparasts, vien tas, ka šie notikumi risinājušies pirms simts gadiem.

Tie aizgūti no latviešu strēlnieka dienasgrāmatas, un nu viņa “Twitter” kontu uztur latviešu folkloras krātuve.

“Viņa dēls Uldis Pudelis savulaik folkloras krātuvei atnesa burtnīcas, oriģinālo manuskriptu, kur viņš gadu desmitiem pierakstījis savu ikdienu. Tā dzīve nav spraiga, interesanta – viņa ir tieši tāda, kāda ir. Lauku darbi, bet ik pa laikam kaut kas gadās,” stāsta folkloras pētniece Sanita Reinsone.

Pudeļa dienasgrāmata ir viens no autobiogrāfiju kolekcijas materiāliem. Šādu kolekciju šogad sākusi veidot folkloras krātuve, lai apzinātu, ko cilvēki dažādos laikmetos rakstījuši par sevi un savu dzīvi. Turklāt saņemtās dienasgrāmatas nav tikai simtgadīgas – nesen uz krātuvi nogādāta klade, ko 1990. gadu sākumā rakstījusi jauna skolniece no Latgales.

“Tas ir ārkārtīgi radošs un interesants materiāls, kas liecina ne tikai par skolnieku dzīvi un bērnu un jauniešu domāšanu tajos laikos, bet ir pat ārkārtīgi interesanti vizuāli noformēts,” norāda folkloras pētniece.

Dienasgrāmatas, kas nonāk folkloras krātuvē, ar autora piekrišanu tiek digitalizētas un ievietotas projekta mājaslapā. Pēc tam seko digitalizācijas nākamais posms – rokrakstu atšifrēšana. Tajā var iesaistīties jebkurš interesents, un, kā izrādās, šifrēšana var kļūt arī par hobiju.

“Ir cilvēki, kas tiešām pavada katru savu dienu, šifrējot konkrētu, sev interesējošu materiālu ļoti lielos apmēros, gandrīz kā darba diena. Tā ir nopietna aizraušanās, kas mūs arī priecē,” atklāj digitālā arhīva redaktore Elvīra Žvarte.

Kā norāda folkloras krātuves darbinieki, digitalizējot materiālus, par tiem sāk interesēties ne tikai pētnieki, bet arī plašāka auditorija. Folklora vairs nav tikai viena tautasdziesma mācību grāmatā – tā esot plaša, dzīva un nu jau arī visiem pieejama.