Filigrāns ES jaunāko dalībvalstu “uzmetiens”: lauksaimnieki satraukti par nākamo daudzgadu budžetu

12 komentāri
Filigrāns ES jaunāko dalībvalstu “uzmetiens”: lauksaimnieki satraukti par nākamo daudzgadu budžetu
KASPARS KRAFTS, F64

Jaunākie ekonomikas dati liecina, ka pērn veiksmīgs gads bijis lauksaimniekiem, taču zemnieki ir satraukti par Eiropas Savienības (ES) nākamo daudzgadu budžetu. “Zemnieku saeima” pulcējās uz savu ikgadējo kongresu.

“Zemnieku saeima” uz savu ikgadējo kongresu Bulduru dārzkopības vidusskolā sanāk laikā, kamēr Briselē lauž šķēpus par ES nākamo daudzgadu budžetu, kurā pēc Apvienotās Karalistes aiziešanas draud pamatīgs “cirpiens” Latvijai ļoti svarīgām jomām – kohēzijai un lauksaimniecībai.

Filigrāns “uzmetiens” ES jaunāko dalībvalstu lauksaimniekiem. Tik skarbi “Zemnieku saeimas” vadītājs raksturo Eiropas Savienības jaunākos plānus. Pašreizējais piedāvājums no atbildīgās Zemkopības ministrijas Latvijas lauksaimniekiem varētu nozīmēt pat par 20% mazākus tiešmaksājumus nekā patlaban. Vienlaikus Baltijas valstīs tie joprojām ir starp zemākajiem Eiropā.

“Tas, kas šobrīd virmo gaisā – maksājumu griesti, atņemt, kādam ir par daudz. Tajā paša laikā neseko nekādu programmu par to, kuros sektorus ir grūtāk un ar kādiem instrumentiem šīs problēmas novērst,” norāda “Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Uz “Zemnieku saeimas” kongresu nebija ieradušies aicinātie augstie viesi Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA). Pirmais citu plānu, otrais slimības dēļ. Uz lauksaimnieku jautājumiem par tiešmaksājumiem un citām tēmām atbildēja Gerharda biroja vadītājs.

“Ja ES pilnā nopietnībā sarunās kāds ierosinātu diskriminēt pēc seksuālās orientācijas, dzimuma vai tautības, visi domāt, ka jūs esat jukuši, taču ES joprojām diskriminē pēc tā, kur nodarbojas ar lauksaimniecību.”

“Gan lokālā, gan globālā mērogā mēs turpinām strādāt un aizstāvēt lauksaimnieku intereses.”

Diskusijas izvērsās jau augstākos toņus, kad tika apspriesti Latvijas un ES ambiciozie klimata mērķi un zaļo aktīvistu spiediens uz lauksaimniekiem.

“Kā civilizācija vispār ir spējīga šo soli spert? Es domāju tas auditorijā arī nav daudziem skaidrs. Es laikam jums nevarēšu atbildēt kā Grēta, noteikti Grētai būtu viedoklis, kā to izdarīt. Es jau vienai Grētai esmu muti aizbāzis. Sāka sūdzēties, ja varētu man norvēģiski paskaidrot… Es mēģināšu jums latviski. Mēs man šķiet vispār neko neanalizējam. Mums kaut ko pasaka Eiropa, jums kaut ko pasaka Grēta un jūs priecājaties, ka tur ir garīga pusslima meitene ar sliktu izglītību, kuru visa pasaule izmanto, lai kaut ko tur ietekmētu,” domā Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglītis.

Attiecībā uz šo gadu lauksaimnieki vēl ir samērā pozitīvi noskaņoti, jo līdz šim ziema ir bijusi sevišķi labvēlīga Latvijas graudkopjiem.

12 komentāri