“Esam pārbaudījuši, un nav iemesla uzskatīt, ka tās nevarētu lietot”; atbildīgās iestādes noliedz nekvalitatīvu aizsarglīdzekļu iegādi

9 komentāri

Veselības ministrijai pirmdien nācās taisnoties par plaši apspriestajiem un kritizētajiem medicīnisko aizsarglīdzekļu iepirkumiem. Gan amatpersonas, gan medicīnas iestādes noliedz iepriekš izskanējušo informāciju, ka par dārgu samaksu iegādātas nekvalitatīvas sejas aizsargmaskas.

Veselības ministre, skaidrojot peripetijas ap aizsarglīdzekļu iepirkumiem, norāda, ka laikā, kad Latvijai rezervē nav bijis un joprojām nav pietiekams aizsarglīdzekļu apjoms, turklāt visā pasaulē vērojams aizsarglīdzekļu deficīts, nebija iespējas izvēlēties, no kura komersanta tos iegādāties.

“Jau janvārī bija skaidrs, ka šā vīrusa izplatība prasīs līdz šim nepieredzētu individuālo aizsarglīdzekļu lietošanu. Eiropas Savienība mēģināja noorganizēt vienotu iepirkumu. Tas izputēja pēc uzsaukšanas, ne valstis varēja vienoties, nebija iespējams arī atrast piegādātāju. Katra dalībvalsts palika ar savām problēmām, un sākās trakais skrējiens pēc aizsarglīdzekļiem. Apgalvojums, ka Latvijā mēs iepērkam no komersantiem, kurus miera laikā, iespējams, neizskatītu, attiecās ne vien uz Latviju, bet arī uz Eiropas Savienību,” norāda veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Iepriekš medijos izskanējis, ka Nacionālais veselības dienests (NVD) no vairākiem simtiem pieteikumu izraudzījies nebūt ne lētākos un it kā arī ne kvalitatīvākos aizsarglīdzekļus. Dienesta vadītājs, kura pārziņā bija līdzšinējie iepirkumi, gan norāda, – apgalvojums, ka pirmā tipa sejas aizsargmaskas nav piemērotas lietošanai ārstniecības iestādēs, esot nepatiess. Arī ar politiskā spēkā “Latvijas attīstībai” saistīto Singapūrā reģistrēto uzņēmumu “Addi Trading”, kurš Latvijai piegādāja miljonu masku no Ķīnas, NVD neesot nekādu saistību.

“Virkne piedāvājumu ir palikuši bez atbildēm, jo daudzi no tiem, bija stilā, ka man ir labi kontakti Ķīnā, es tur kādreiz dzīvoju pats, varu palīdzēt. Lielu šādu piedāvājumu daļu mēs neattīstījām. Mēs noslēdzām līgumus, man nav nekādu finansiālu saistību ne ar vienu no piegādātājiem, nav arī citas interese. Izskanēja pārmetums, ka maskas, kuras mēs iepirkām, ir nederīgas medicīnā, tā nav taisnība,” uzsver NVD vadītājs Edgars Labsvīrs.

Jāatzīmē, ka arī mediķi akcentē, ka no Ķīnas atgādātās maskas pildot savu funkciju un nav pamata apšaubīt to kvalitāti.

“Mēs Stradiņa slimnīcā dienā lietojam vairākus tūkstošus masku, pamatā tās ir nevis ķirurģiskās operācijās, bet lai radītu šo papildu barjeru starp pacientu un personālu, starp diviem personālā dalībniekiem. Pagaidām mums maskas pietiek, kopš atnāca pirmā krava, Stradiņa slimnīcā maskas ir pietiekami, masku kvalitāte atbilst, esam pārbaudījuši, un nav iemesla uzskatīt, ka tās nevarētu lietot mūsu apstākļos,” pirmdien norādīja Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis.

Šobrīd medicīnisko aizsarglīdzekļu iepirkumi ir Aizsardzības ministrijas pārziņā. Ministrs atzīst, – medicīnisko aizsarglīdzekļu valstī šobrīd pietiek vienam mēnesim, taču vēl nepieciešami miljoniem aizsargmasku un citu drošības līdzekļu, nodrošinot rezerves vismaz trim mēnešiem. Ņemot vērā starptautisko šo drošības līdzekļu trūkumu – cerības šobrīd tiek liktas uz vietējiem uzņēmējiem.

“Pamatā mēs šeit balstāmies uz importu, lielākoties diemžēl uz Ķīnas produkciju. Masku apjoms krītas strauji, mēs desmitiem tūkstošus iztērējam pāris dienās, tad mēs kā pirmo prioritāti izvirzīsim uz Latvijas ražotājiem. Šī Covid-19 krīze mums parādīja, ko nozīmē, ka ir garas piegādes līnijas, kad katra valsts domā par sevi, kad mēs nespējam paši savu industriju attīstīt, ko tas nozīmē ekstremālos apstākļos, kad mums ir maz laika,” sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP)

Līdz šim valstī tikai viens ražotājs atbilda visām prasībām, lai kvalificētos, kā tieši medicīnisko aizsargmasku ražotājs. Lai nenonāktu līdz pandēmijas laikā tik būtisko preču deficītam un atrisinātu ilgās piegādes ķēdes, vietējiem uzņēmējiem, kuri iesaistās masku ražošanā, atvieglotas sertifikācijas prasības. Pašlaik gatavību uzsākt ražošanu esot izrādījuši jau vairāk nekā 200 uzņēmēju.