ES budžets: Latvijai ES fondu līdzekļi nākamajā periodā draud samazināties par 25%

2 komentāri

Eiropas Parlamentā (EP) trešdien notika asas debates par nākamā perioda Eiropas Savienības (ES) budžetu. Nākamnedēļ bija plānots pielikt punktu šiem vairāk nekā divus gadus ilgušajiem strīdiem, kā pareizāk piepildīt un tukšot Eiropas maku.

Eiropadomes prezidents Šarls Mišels izvirzījis ambiciozu mērķi, nākamnedēļ nonākt pie kopsaucēja budžeta dalīšanā. Pēc būtības trešdienas debatēs Strasbūrā bija jānonāk pie kopsaucēja vismaz parlamenta līmenī. Tomēr domstarpību joprojām ir vairāk nekā vienprātības. Lielākie strīdi ir par vēlmi pārorientēties uz jaunajām politikām, noņemot nost vecajām – tādām kā kohēzijas un lauksaimniecības fondu budžetam.

“Šeit dzirdētais liek domāt, ka mēs vēlamies paši sev sasiet rokas. Eiropai ir nepieciešams īstenot lielu transformāciju, bet mēs to nevaram izdarīt, atņemot dalībvalstīm iespējas attīstīties. Mēs nevaram atņemt naudu vienām politikām un piešķirt citām, vai atņemt vienam reģionam, lai piešķirtu citām,” norādīja EP deputāte Garsija Peresa.

Gaidāms, ka budžeta kopējā summa būs aptuveni triljons eiro. Līdz ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības daudzgadu budžetā trūks aptuveni 75 miljardu. Savukārt, lai īstenotu Komisijas iecerēto klimata neitrālo politiku, nepieciešami 250 miljardi gadā – tātad ceturtā daļa visa Eiropas Savienības maka. Parlamentārieši ir kategoriski – naudu nedrīkst rast uz fondu rēķina, bet rosina dalībvalstu iemaksas palielināt no līdzšinējā viena līdz 1,3 procentiem no nacionālā ienākuma.

“Mēs nevaram aizmirst par lauksaimniekiem, par kohēzijas politiku. Ja ejam uz Eiropas attīstību, tad, samazinot šos līdzekļus, tas nav iespējams. Mums vajadzētu būt godprātīgiem, Eiropas Parlamenta priekšlikums ir saprātīgs – 1,3 % no IKP – skaidrs, ka mums ir jāmaksā vairāk,” uzskata EP deputāts Manfrēds Vēbers.

Austrija, Dānija, Nīderlande un Zviedrija pret to iebilst, bet 16 citas valstis, tostarp Latvija, kurai šī nauda ir būtiska infrastruktūras uzlabošanai un attīstībai, atbalsta iemaksu palielināšanu. Pretējā gadījumā, piemēram, mūsu valstij tik būtiskie fondu līdzekļi draud samazināties par ceturto daļu.

“Ja mēs iedomājamies, ja kohēzijas valsts pilsonis uzzina, ka viņa kohēzijas aploksne būs par 25% mazāka jaunajā perspektīvā, tad viņš aizbrauks, viņš aizbrauks uz attīstītajām valstīm Rietumeiropā, tad situācija šajās kohēzijas valstīs kļūs vēl sliktāka, nekā tā ir tagad,” pauž EP deputāts Roberts Zīle.

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena izteikusies, ka neakceptēs nevienu vienošanos, kurā vismaz 25% budžeta nebūs atvēlēti cīņai ar klimata pārmaiņām. Uzrunājot parlamenta deputātus, Leiena šodien atgādināja, ka laiks rit uz priekšu un jebkura kavēšanās ietekmēs kopējo situāciju savienībā.

“Pulkstenis tikšķ, un, ja budžets netiks pieņemts, tad nākamgad nebūsim spējīgi finansēt ne jaunās, ne vecās prioritātes. Gandrīz pēc diviem debašu gadiem ir pienācis pēdējais laiks, lai vienotos. Ir ļoti daudzas dalībvalstis, kuras ārkārtīgi spēcīgi aizstāv kohēzijas un lauksaimniecības politikas, bet es sagaidu tieši tādu pašu ieguldījumu aizstāvot mūsu jaunās prioritātes,” norāda Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.

Eiropas Parlamenta deputāti uzstāj, ka atbalstīs vērienīgu daudzgadu finanšu shēmu tikai tad, ja jaunās politikas nekaitēs atbalstam lauku teritorijām, lauksaimniekiem un trūcīgajiem reģioniem. Tāpat esot arī jāgarantē budžeta līdzekļi, lai risinātu finanšu krīzes sekas, migrācijas un drošības jautājumus.

2 komentāri