EP vēlēšanas: NA sola pretoties Briseles varas paplašināšanai un stiprināt ES ārējo robežu

2 komentāri

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas – jau nākamnedēļ. LNT Ziņas iepazīstina ar partijām, kas cer pārstāvēt Latvijas intereses Briselē. Aplūkoti desmit politiskie spēki, kuri pērn Saeimas vēlēšanās ieguva lielāko vēlētāju atbalstu. Šodien – par Nacionālo apvienību (NA).

Nacionālā apvienība uzsver, ka Eiropas Savienībai (ES) jābūt neatkarīgu valstu savienībai, tāpēc ”nacionāļi” vēlas pretoties Briseles varas paplašināšanai. Tāpat politiskais spēks iestājas par Eiropas Savienības robežu nostiprināšanu. Vienlaikus kā svarīgus ”nacionāļi” savā programmā norādījuši transporta, demogrāfijas un lauksaimniecības jautājumus.

Lai gan tā ir varas partija, Nacionāla apvienība savām priekšvēlēšanu kampaņām nu jau tradicionāli tērē samērā maz. Pašlaik uz EP vēlēšanām politiskais spēks ir deklarējis 46 000 eiro aģitācijas izdevumus. Apvienība, šķiet, vairāk paļaujas uz savu lojālo vēlētāju, nekā uz dārgu kampaņu. Un, jāatzīst, ka EP vēlēšanas ”nacionāļiem” bijušas samērā veiksmīgas.

Latvijas pilsoņi savus deputātus uz Eiropas Parlamentu pirmo reizi sūtīja 2004. gadā. Šajās vēlēšanās triumfēja ”tēvzemieši”, iegūstot četras no deviņām vietām. Eiroparlamentā tika Guntars Krasts, Roberts Zīle, Ģirts Valdis Kristovskis un Inese Vaidere.

Tomēr šodien šī ”Tēvzemei un brīvībai”/LNNK uzvara parasti tiek pieminēta kā politiskā nedienu sākums. Redzamākie līderi bija devušies prom uz Briseli, kur savā starpā konfliktēja. Eiroparlamentārietis Kristovskis nesekmīgi centās no partijas priekšsēdētāja amata gāzt eiroparlamentārieti Zīli.

Politisko spēku pameta visi eiroparlamentārieši, izņemot partijas vadītāju Zīli. ”Tēvzemieši” nonāca smagas izvēles priekšā – apvienoties ar kādu citu vai beigt pastāvēt. Partija apsvēra pievienoties ”Vienotībai”. Tomēr sarunas neizdevās, un apvienošanās notika ar ideoloģiski tuvāko ”Visu Latvijai!”.

Pēc apvienības iekļūšanas Saeimā, aizvien lielāku ietekmi tajā ieguva ”Visu Latvijai”. Jaunizveidotajai Nacionālajai apvienībai nācās ”atkauties” no pārmetumiem par nacionālo radikālismu.

Zīle tikmēr ir kļuvis par Latvijas politiķi, kurš Eiroparlamentā ir strādājis visilgāk. Viņš ir mēreni eiroskeptiskās Eiropas Konservatīvo un reformistu frakcijas priekšsēdētāja vietnieks, darbojies ar transporta un netīrās naudas apkarošanas jautājumiem. No astoņiem Latvijas deputātiem Eiropā, Zīle Eiroparlamentā ir ietekmīgākais, secināts “VoteWatch Europe” pētījumā.

Zīle karjeru izlēmis saistīt ar Eiropu. ”Nacionāļi” viņu piedāvājuši arī kā Eiropas komisāra amata iespējamo kandidātu. Partija Zīli arī vairākkārt virzījusi kā savu premjera amata kandidātu, taču brīdī, kad viņam tika izteikts reāls piedāvājums kļūt par nākamo Latvijas valdības vadītāju, politiķis no tā atteicās.

Ja līdz šim Zīle ticis Eiroparlamentā bez lielām grūtībām, šogad viņš izjutīs sīvu konkurenci ne tikai no citām partijām, bet arī savā sarakstā. Ar otro numuru startē kultūras ministre Dace Melbārde. Kad ierēdne Melbārde saņēma Nacionālās apvienības uzaicinājumu kļūt par ministri, viņa arī nolēma arī iestāties partijā.

Melbārde par ilggadēju darbu ministres amatā saņēmusi sabiedrības atzinību – ar reitingu +21 viņa ir populārākā politiķe valstī. Šis politiskais kapitāls ministrei var noderēt, lai konkurētu ar Zīli par vietu Eiroparlamentā.

Ar paziņojumu par pievienošanos Nacionālajai apvienībai, pārsteigumu sagādāja žurnālists Ansis Pūpols. Viņš Eiroparlamenta vēlēšanās kandidēs ar trešo numuru. Pūpolu uzrunājis Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars, lai gan piedāvājumi bijuši arī no citiem spēkiem.

No partijas biedru teiktā noprotams, ka Zīle sākotnēji bijis kategoriski pret Pūpola iekļaušanu sarakstā, taču viņam nācies piekāpties. Bijušais žurnālists tikmēr norāda, ka viņa mērķis Eiropas Parlamenta būs stiprināt Eiropas tiesībsargājošo dienestu pārrobežas sadarbības stiprināšana un Krievijas propagandas kanālu ierobežošana.