EP vēlēšanas Latvijā: Par astoņām vietām parlamentā sacentīsies 246 kandidāti no kopumā 16 partijām

Pievienot komentāru

Sestdien Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas. No pirmdienas, 20. maija, darbu dežūras režīmā sāk visi Latvijas vēlēšanu iecirkņi. LNT Ziņās apkopota informācija par EP vēlēšanu kārtību un to, kāpēc ir svarīgi tajās piedalīties.

Pirmdien un otrdien iecirkņi strādā dežūras režīmā – tas nozīmē, ka nobalsot nav iespējams, bet iedzīvotāji var iepazīties ar kandidātu sarakstiem un partiju programmām, kā arī pieteikt balsošanu tiem vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs ierasties vēlēšanu iecirknī.

Tiesības balsot Eiroparlamenta vēlēšanās ir gandrīz pusotram miljonam pilsoņu – iedzīvotājiem ir jābalso tajā iecirknī, kurā vēlētājs ir reģistrēts. Šajā gadā gan ir izveidojusies situācija, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju nav saņēmuši informatīvos paziņojumus, tāpēc Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) aicina iedzīvotājus vērsties komisijā vai savā pašvaldībā.

Sestdien, 25. maijā, iecirkņi strādās no plkst. 7.00 līdz plkst. 20.00. Tomēr tie, kuri sestdien kādu iemeslu dēļ nevarēs nobalsot, – to var izdarīt arī iepriekš – sākot no trešdienas, kad iecirkņi katru dienu būs atvērti trīs vai četras stundas.

Ņemot vērā to, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju nav saņēmuši informatīvās vēstules par savu iecirkni, iedzīvotājiem ir iespēja arī doties uz sev tuvāko vēlēšanu iecirkni. Tiesa, tad jārēķinās, ka tas vidēji var prasīt piecas līdz 20 minūtes.

Ierasti EP vēlēšanās vērojama zema vēlētāju aktivitāte, piemēram, iepriekšējās vēlēšanās 2014. gadā tajās piedalījās vien 30% balsstiesīgo. EP biroja Latvijā vadītāja aicina iedzīvotājus atcerēties, ka EP ir Eiropas Savienības likumdevējs un patlaban 80% Latvijas likumi ir balstīti Eiropas lēmumos. Tādēļ, nobalsojot vēlēšanās, iedzīvotāji var ietekmēt to, kuri cilvēki pieņems likumus Eiropas līmenī, kas vistiešākajā veidā attieksies arī uz Latviju.

Lai nobalsotu nepieciešama pase vai personas apliecība. Vēlēšanās uz astoņām vietām EP startē 246 kandidāti no kopumā 16 partiju sarakstiem. Iedzīvotājiem ir jāizvēlas viens, tas jāieliek aploksnē, kura ir jāaizlīmē un jāiemet vēlēšanu kastē. Ja kādu no kandidātiem balsotājs īpaši atbalsta, vēlēšanu zīmē pretī kandidāta vārdam un uzvārdam liekot “plus” zīmi. Tāpat arī iespējams izsvītrot sev nevēlamā kandidāta vārdu un uzvārdu. Citas atzīmes vēlēšanu zīmē, kā, piemēram, mīnusa ievilkšana netīkamam kandidātam, netiks ņemta vērā.

Līdz rezultātu paziņošanai gan būs jāpagaida. Vēlēšanu rezultātus Latvijā publiskos tikai tad, kad noslēgsies balsošana visā ES. Pēdējā dalībvalsts, kurā visilgāk iecirkņi atvērti, ir Itālija, kur iecirkņus slēgs vien pusnaktī pēc Latvijas laika, un tas arī būs brīdis, kad Latvijā tiks paziņoti oficiālie vēlēšanu rezultāti, proti, kuri no kandidātiem nākamos piecus gadus mūs pārstāvēs Eiropas Parlamentā.

Latvija Eiropas Parlamentu vēlēs jau ceturto reizi, un jāatzīmē, ka šajā sasaukumā Latvijas deputāti ir bijuši atbildīgi par 140 Eiropas Savienības likumiem, kas ir skāruši Latvija svarīgas jomas, piemēram – drošības jautājumus, elektroenerģijas tirgu, Eiropas Savienības finansējuma izlietojumu un citus stratēģiski svarīgus jautājumus.