EP vēlēšanas 2019: jaunais parlaments sāks strādāt 1. jūlijā

Pievienot komentāru

Lai arī vēlēšanu iecirkņi Latvijā savas durvis jau aizvēruši, lielākajā daļā dalībvalstu tie durvis vērs vaļā tikai svētdienas rītā. Šī iemesla dēļ mēs savus jaunievēlētos pārstāvjus Briselē oficiāli uzzināsim tikai naktī uz pirmdienu. Vai šī kārtība nav pārāk formāla – skaidro LNT Ziņas.

Lai ievēlētu 751 Eiropas Parlamenta deputātu, vajadzīgas četras dienas. Nīderlandē, Lielbritānijā un Īrijā EP vēlēšanas jau noslēgušās. Piektdien tās sākās un sestdien vēl turpinās Čehijā, kas ir vienīgā valsts, kur Eiroparlamentu vēl divas dienas. Līdz ar Latviju šodien balso arī Maltā un Slovākijā. Tikmēr pārējās dalībvalstīs, tostarp kamiņos – Lietuvā un Igaunijā, vēlētāji pie urnām dosies tikai svētdien.

Atšķiras ne tikai vēlēšanu diena. Dažās dalībvalstīs – Beļģijā, Bulgārijā, Kiprā, Grieķijā un Luksemburgā – jābalso ir obligāti. Lielākajā daļā valstu deputātu kandidātiem jābūt 18 gadus veciem, taču Grieķijā un Itālijā – 25 gadus veciem. Dažādi ir arī sliekšņi, kas partiju sarakstiem jāpārvar. Daudzās dalībvalstīs tāpat kā Latvijā tie ir 5%, bet lielākajā daļā šādas barjeras nav vispār.

Oficiālie vēlēšanu rezultāti tiks paziņoti tikai tad, kad vēlēšanas būs noslēgušās visās dalībvalstīs – pusnaktī no svētdienas un pirmdienu. Iemesls – piemēram, vēlētājus Latvijā varot ietekmēt īru jau veiktā izvēle.

“Šie deputāti no Latvijas, viņi neveido tādu Latvijas deputātu soliņu, viņi pievienojas lielajām Eiropas politiskajām grupām. ES cilvēki, vēlot par vienu vai otru politisko spēku, viņi jau indikatīvi domā, kas varētu būt ES valdības vadītājs. Šī te lieta, izpratne Latvijā ir tiešām pēdējā laikā pieaugusi, ka katra LV partija ir daļa no lielākās politiskās grupas, tāpēc netieši šī te ietekme varētu sanākt,” skaidro Eiropas Parlamenta biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele.

Tomēr aptaujas pie iecirkņiem un arī ziņas par, iespējams, ievēlētajiem deputātiem ne vien Latvijā, bet arī citviet mēdz parādīties ātrāk.

Jaunie eiroparlamentārieši savu darbu sāks 1. jūlijā, kad plenārsesijā Strasbūrā būs jāievēl Eiroparlamenta priekšsēdētājs.

Jūlija otrajā plenārsesijā varētu tikt ievēlēts EK prezidents, un tad sāksies diskusijas par komisāru kandidātiem un viņu portfeļiem. Rudenī visai komisijai vajadzētu būt jau apstiprinātai.