5 komentāri

Par spīti dabas draugu iebildumiem, Engures novadā pašvaldība grib nolīdzināt aizsargājamas piejūras kāpas, lai to vietā ierīkotu kapsētu. Dome uzstāj, ka pagastā vienkārši nekur citur vietas jaunai kapsētai neesot, bet esošā jau drīz būs pilna. 

Tās pusē nostājusies arī Vides ministrija, kura pat gatava mainīt likumu, lai pašvaldība drīkstētu šādi rīkoties. Tikmēr neizpratni par ierēdņu rīcību pauž tiesībsarga birojs.

Rīdzinieks Gints Kauniste ir iecienījis atpūtu pie dabas. Kā pats stāsta, brīvdienās viņš regulāri dodas pārgājienos pa piejūras priežu mežiem. Nesen, pastaigājoties pa Ķemeru dabas parku, viņš pamanījis kokus, kas iezīmēti kā uz ciršanu. Kauniste sācis interesēties, kā tas iespējams aizsargājamā teritorijā, un atklājies, ka vietējā pašvaldība izdomājusi kāpu nolīdzināt un ierīkot te kapsētu.

Engures novadā kapsētu ir vairāk nekā desmit, pietiekami liela daļa novada atrodas ārpus aizsargājamās parka teritorijas. Kādēļ jaunā kapsētā jāveido tieši šeit pie Ragaciema, kurā viena kapsēta jau ir?

Engures domē skaidro, ka visas iespējamās alternatīvas jau ir izpētītas un neviena cita vieta Lapmežciema pagastā kapsētai neesot derīga. Vai nu gruntsūdeņi par augstu, vai arī pārāk tuvu dzīvojamām mājām, vai tieši otrādi – pārāk tālu. Domnieki negribot, lai vietējiem savi mūžībā aizgājušie radi jābrauc raudzīt uz kaimiņu pagastu.

Viņš arī uzsver, ka apmaiņā pret zemi, kur pašvaldība veidos kapus, tā Ķemeru nacionālajam parkam atdevusi zemi ar pat augstvērtīgāku dabas biotopu. Kapsētas projektā dažādām analīzēm un pētniecībai ieguldīti jau 6000 eiro, un novads negrib ļaut tiem aiziet vējā. Turklāt novada pusē nostājusies arī Vides ministrija.

Gintu Kaunisti  šie argumenti nav pārliecinājuši. Viņš pats noskatījis vairākas vietas, kurās novads varētu ierīkto jauno kapsētu, nekaitējot dabai. Tomēr pašvaldība atteikusies tās apsvērt.

Aktīvists arī sūdzējies tiesībsargam, kurš nostājies viņa pusē. Pat ja Lapmežciema pagastā citas vietas kapsētai nav, tā jāmeklē citos novada pagastos.

Jāpiebilst, ka Ķemeru nacionālā parka teritorija ir iekļauta arī Eiropas Savienības aizsargājamo dabas teritoriju sarakstā Natura 2000, un likums paredz, ka tajā jelkādu vidi degradējošo darbību drīkst veikt tikai tad, ja izpētītas un par nederīgām atzītas visas iespējamās alternatīvas.

Līdz ar to, neatrodot dzirdīgas ausis Latvijas varas gaiteņos, dabas aizstāvju sūdzības var sākt skanēt arī Briselē. Par spīti tam, kapsētas ierīkošanai nepieciešamās likumu izmaiņas uz valsts sekretāru sanāksmi plānots virzīt jau šomēnes.

TOP komentāri

  • Koks
    +2 +1 -1

    Koks

    Redzu ,ka vietējais ar prātiņu nedraudzējās.
    Tāda patērētāja domāšana Jums,kungs,un jefiņš esat Jūs.
    Arī Rīgā daudzi brien pāri zālājam ,jo tā lūk ir ērtāk un zāliens pagalam,
    bet te runa ir par veselu aizsargājamu kāpu,kur jūsu bērnubērniem skraidīt.
  • stella
    +2 +1 -1

    stella

    Gint !Uz priekšu!Lai Tev izdodas.Prieks ,ka vismaz tiesībsargs mums sakarīgs.
  • pucite
    0 0 0

    pucite

    ATKAL VIENS RĪGAS JEFIŅS ' BĀŽ DEGUNU KUR NEVAJAG !!! DIEZ , KUR PAS,U TO GINTU APBEDĪS ....

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl