Ēku izgaismošana apdraud sikspārņu populāciju Latvijā

1 komentārs
Ēku izgaismošana apdraud sikspārņu populāciju Latvijā
PIXABAY

Sikspārņu pētnieki aicina samazināt ēku izgaismošanu tumsā, jo tas ir viens no iemesliem sikspārņu bojāejai. It īpaši šī problēma ir aktuāla Latgalē, kuras ezerus, muižas un baznīcas iecienījuši dīķa naktssikspārņi.

Pēdējos gados kļuvusi populāra ēku izgaismošana, tomēr tas rada nopietnas bažas dabas aizsardzības ekspertiem. Viņi to sauc par gaismas piesārņojumu, kas Latvijā apdraud sikspārņu populāciju.

Riska zonā – dīķa naktssikspārnis, kas ir īpaši aizsargājama suga. Vasaras laikā tie apmetas gandrīz tikai cilvēka veidotās ēkās netālu no ūdenstilpēm, kur barojas nakts laikā. Liela daļa šo nakts dzīvnieku par savām vasaras mājām izvēlas Latgales baznīcas un muižas. Lai gan tās ir stabilas mītnes ar ilgu mūžu, sikspārņu labklājība tajās ir apdraudēta.

“Vakarā sikspārņu mātes atstāj mazuļus tajās ēkās un dodas medīt. Un, ja viņām ir tieši tajā vietā, kur viņi raduši izlidot, spīd virsū gaisma, viņi nelido ārā, jo gaisma viņiem ir bīstama vide. Viņi cenšas atrast citu izlidošanas vietu. Ja tāda nav, tad viņi šo ēku pamet,” atklāj sikspārņu pētnieks Gunārs Pētersons.

Gaismā sikspārņi kļūst arī par pūču un citu plēsēju upuriem. Lai izvairītos no gaismas, sikspārņi arī mēdz vēlāk izlidot medīt, kas īsajās vasaras naktīs samazina barības apjomu. Tiek lēsts, ka kopumā Latvijā vairs ir palikuši tikai 10 000 dīķa naktssikspārņu. Lai viņus aizsargātu, ēku saimnieki un pārvaldnieki aicināti samazināt apgaismojumu pavasarī un vasarā, jo ziemas guļu šīs sugas sikspārņi pavada pazemē – alās, pagrabos vai cietokšņos.

Ir iespējami ari kompromisa varianti. Piemēram, Lūznavas muižā pēc rekonstrukcijas jau veikti vairāki pētnieku ieteiktie uzlabojumi. Un tagad tur mīt pat triju sugu kolonijas: dīķa, pigmejsikspārnis un garausainais sikspārnis, kas arī kļuvis par muižas vienu no atpazīstamības zīmēm.

Iveta Balčūne
Lūznavas muižas pārvaldniece

Ir jānoregulē konkrētos augstumos šie stari, gaismas, lai netraucētu barības ceļus sikspārņiem. Saimnieciski mēģinājām rīkoties, lai mēs varam viens ar otru draudzīgi sadzīvot. Tāpat arī bēniņu telpās mēs uzklausījām šo viedokli, ka skaļus pasākumus bēniņos nevajadzētu rīkot. Bet, ja tie ir tādi klusināti, bez atskaņojošas aparatūras, tad tie var notikt, jo netraucē sikspārņu frekvencei.

Eiropas projekta ietvaros nākamgad martā tiks pabeigts dīķa naktssikspārņa aizsardzības plāns. Tā ietvaros arī paredzētas tikšanās ar baznīcu un muižu pārstāvjiem par gaismas piesārņojuma samazināšanu.

Kopumā Latvijā mīt 15 sikspārņu sugas, un visas ir aizsargājamas.

1 komentārs