Ekspremjers Gailis: Ja Vējonis nenominētu Gobzemu, būtu liela ķērkšana un brēkšana

53 komentāri

Nonākt līdz balsojumam Saeimā būtu viena lieta, bet pavisam cita – panākt vairākuma atbalstu. TV3 Ziņu aptaujātie ekspolitiķi uzskata, ka Aldim Gobzemam (“KPV LV”) nav daudz izredžu izveidot nākamo valdību – īpaši, ja viņš nesaņems pielaidi valsts noslēpumam.

Līdz ar to var atkārtoties 6. Saeimas scenārijs, kad ar diviem prezidenta nominētajiem premjera amata kandidātiem bija par maz, lai beidzot izveidotu valdību.

Pēc bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera domām, iemesls tam, ka Latvijā tik ilgi nav jaunas valdības, ir meklējami sarunu sākumposmā. Viņaprāt, nebija prāta darbs dot cerību uz nomināciju trim potenciāliem valdības veidotājiem, tādējādi pamudinot Bordānu, Gobzemu un Pabriku uz konkurenci, nevis sadarbību. Taču tik un tā abiem nomināciju saņēmušiem iespējas veidot valdību ir, tik tās jāprot izmantot.

Valdis Zatlers
bijušais Valsts prezidents

Iespēja izveidot valdību katrā ziņā nozīmē, kas katram kandidātam ir džokera kārts. Viņš šo džokeri var pazaudēt, bet – var arī vinnēt. Protams, ja pirmais Bordāna mēģinājums bija neveiksmīgs, tad gaidīt, ka otrais būs 100% veiksmīgs, nav liela iespēja. Gobzemam šis riņķa dancis ar pielaidi [valsts noslēpumam] parāda, ka tie nodomi varētu nebūt tik optimistiski.

Zatlers, kurš savulaik vadīja Nacionālās drošības padomi, bet vēlāk – Nacionālās drošības komisiju Saeimā -, nešaubās, ka Gobzems nekļūs par premjeru, ja viņš nespēs pārliecināt Satversmes aizsardzības biroju (SAB) un partnervalstis par to, ka viņam var uzticēt noslēpumus.

“Jāsaprot, ka Maizīša kungs [SAB direktors] vienmēr stāvēs likuma pusē, es esmu par to pilnīgi pārliecināts pēc visu šo gadu sadarbības. Tas nozīmē, ka pielaides piešķiršana tam, kam viņas nav, varētu ilgt pat līdz sešiem mēnešiem. Vai premjers var strādāt bez pielaides? Protams, nē. Tas nav tas amats. Izglītības, veselības, lauksaimniecības ministrs, lūdzu, bet – ne premjers,” turpina Zatlers.

To, ka Gobzema izredzes izveidot valdību nav spožas, atzīst, arī ekspremjers Māris Gailis. Viņš joprojām esot neizpratnē, kāpēc otro iespēju nedeva Artim Pabrikam. “Man liekas, ka Pabriks ir laba kandidatūra, viņš varētu sastādīt, – tur ir gan pieredze, gan viss, bet varbūt ir kādi apsvērumi, kurus es nezinu. Atcerieties, ka Pabriks bija laba kandidatūra pēc Dombrovska aiziešanas, bet personīgu iemeslu dēļ prezidents Bērziņš neuzticēja viņam.”

Pēc Gaiļa domām, Gobzema nominācija vairāk ir mēģinājums izdabāt “KPV LV” vēlētājam.

Māris Gailis
bijušais Ministru prezidents

Man tā šķiet, ka mūsu prezidents viņu izvēlējās, lai samazinātu iespēju, lai tā masa cilvēku, kas balsoja par “KPV LV”, nevairotos, manuprāt, nedomājošie cilvēki. Tie, nu, nav nekādi prāta giganti, kas nobalsoja par “KPV LV”. Bet kādi mēs esam, tādi esam. Ja Gobzems nebūtu dabūjis tādu iespēju, tad tur būtu liela ķērkšana un brēkšana, ka tik turies, un tad viņu atbalstītāju loks vairotos.

Gailis uzskata, ja Gobzemam valdību neizdodas izveidot, par premjeru varētu kļūt kāds pārstāvis no vecajām partijām, piemēram, Edgars Rinkēvičs. Tikmēr Zatlers uzskata, ka esošajā, politiski neskaidrajā situācijā ir arī ieguvēji. “Paskatīsimies tomēr, kam tas ir visriskantāk. Ir viena sarkanā līnija novilkta, tā ir pret ZZS no JKP puses. Tas nozīmē, ka ieguvēji ir ZZS – gan ar pagaidu valdību, gan to, ka, jo vairāk ir neskaidrību, jo lielāka cerība, ka viņi nonāks valdībā.”

Eksperti gan uzsver, ka nekāda traģēdija tam, ka valdība joprojām nav izveidota, neesot. Tiek atgādināts, ka 6. Saeimā valdību izveidoja tikai ar trešo piegājienu.