Eksperti par pirmo personu kapavietām: Demokrātiskās valstīs politiķu panteonus neveido

3 komentāri

”Ambīcijas tai saulē – septiņvietīgs kaps ”pa blatu”” – šodien vēsta laikraksts ”Diena”, kurš apraksta, kā bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tikusi pie ”parastajiem” cilvēkiem nepieejamas kapavietas Pirmajos meža kapos, netālu no Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes atdusas vietas.

Likums par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu paredz, ka valsts sedz esošās un bijušo valsts pirmo personu apbedīšanas un kapa uzturēšanas izdevumus, taču neko nesaka par to, vai valstij būtu pienākums nodrošināt kapavietu.

Politologs Ojārs Skudra saka, ka demokrātiskās valstīs panteonus valsts līderiem nav pieņemts celt. Par to, kā iemūžināt viena vai otra politiķa piemiņu, kad tam pienāk laiks, vienojas sabiedrība, bilst eksperts.

Ojārs Skudra, politologs, LU asociētais profesors

”Tā dēvētajās attīstītajās demokrātijās šī problēma nepastāv tā iemesla dēļ, ka demokrātiskas sabiedrības, demokrātiskas politiskas iekārtas nekādus politiķu panteonus neveido.”

Arī politologs Filips Rajevskis norāda, ka prezidentu kapu veidošana sāktu atgādināt padomju laika pieeju – kapavieta pienākas atbilstoši statusam politbirojā.

Filips Rajevskis, politologs, SIA “Mediju tilts” līdzīpašnieks

”Arī Padomju Savienībā bija sarkanā Kremļa siena. Un tad atbilstoši tavam statusam politbirojā bija vietiņas pie tās sienas, kur tika glabāti nomenklatūras personāži. Tas jau izskatās pēc tā.”

Patlaban likums paredz, ka valsts sedz esošās un bijušo valsts pirmo personu apbedīšanas un kapa uzturēšanas izdevumus, taču neko nesaka par to, vai valstij būtu pienākums nodrošināt arī pašu kapa vietu. Vai likums būtu jāpapildina, lai neveidotos tādas situācijas, kā aprakstīts šajā gadījumā? Saeimas Juridiskās komisijas deputāts Gunārs Kūtris (NSL) uzskata, ka šis ir sabiedrības attieksmes jautājums.

”Šis jautājums drīzāk ir nevis likuma, bet sabiedrības attieksmes jautājums. Ja sabiedrība nav attīstījusies tik tālu savā cieņā pret prezidentu, tad, protams, likumā to ierakstīt vajag. Parasti jau tas grūtākais moments tīri aiz tādas ētiskās puses – kurā brīdī prezidentam jautās, vai vēlaties ģimenes kapos, vai savu jaunu vietiņu,” sprieda Kūtris.

Savu viedokli otrdien vakarā sociālajā tīklā ”Facebook” paudusi arī pati Vīķe-Freiberga:. Viņa raksta: ”Vēlos izteikt sirsnīgu pateicību visiem tiem, kas uz nāvi raugās ar mūsu tautā pieņemto attieksmi, ko skaisti izsaka sekojošās divas dainas: Ko es laba nopelnīju, Šai saulē dzīvodama? Vienu linu paladziņu, Sešus dēļu gabaliņus. Bur man buri, skauž man skauģi, Nevar mani izpostīt: Dieviņš taisa zelta sētu Apkārt manu augumiņu.”

3 komentāri