Eksperti: E-veselības sistēma nav moderna, bet to iespējams pakāpeniski pielāgot

1 komentārs
Eksperti: E-veselības sistēma nav moderna, bet to iespējams pakāpeniski pielāgot
Foto: LETA

E-veselības sistēmas darbības uzlabošanā iesaistītais uzņēmums “Analytica” atklāj, ka e-veselības sistēmas izstrādē pieļautas daudzas kļūdas, galvenokārt tās saistītas tieši ar darbinieku trūkumu, tostarp biežo kadru mainību, kā arī sistēmas novecošanos.

“Iekārtām ir novecošana, tās ir jāatjauno, ir problēmas ar kapacitāti, ne vienmēr tas ir darīts, ne vienmēr tam ir bijis finansējums, līdz ar to ir jāskatās, kā to darīt nākotnē, jo ir virkne lietu, kas ir jāatjauno, lai viss būtu jauki. Sākotnējā sistēmas veiktspējas definējumā viņš nav bijis izvirzīts pilnvērtīgu darbībai paredzētu pārbaudi,” tā norāda “Analytica” direktors Uģis Miķelsons.

Vienlaikus speciālisti norāda, ka lielākā daļa nepilnību ir novērstas un šobrīd sūdzības ir tikai 1% kopējā lietotāju skaita.

Uģis Bērziņš
uzņēmuma “Santa Monica Networks” direktors

Sistēma strādā. Šobrīd sistēma ir pārgājusi no tā, kad bija ik pa laikam globālas problēmas, jau krietnu laiku sistēma strādā, kad viss notiek. Ir atsevišķas problēmas, viņas tiek identificētas, un meklēti risinājumi, kāpēc šiem dažiem pieprasījumiem, kas ir mazāk par 1%, ir šādas problēmas. Globālas problēmas jau vairāk nav.

Citās domās ir mediķi, kas uzskata, ka sistēma joprojām ir greiza un cietēji ir ne tikai mediķi, bet galvenokārt arī pacienti.

Andris Baumanis
LĀB eksperts, ģimenes ārsts

Ir patērēti 12 gadi, veidojot sistēmu, kuru Igaunija izveidoja trijos gados un kura strādā. Šobrīd mums ir sistēma, kas strādā daļēji un strādā, pamatojoties uz ārstu pārstrādi, paildzinātu darba laiku, neapmierinātiem pacientiem ar sistēmu, kad viņi nesaņem zāles aptiekā.

Latvijas ārstu biedrības un pētījumu aģentūra SKDS veikusi pētījumu, kurā secināts, ka vairāk nekā puse jeb 67% mediķu saskaras ar e-veselības darbības traucējumiem, turklāt šādas problēmas rodas katru dienu, un dienā pat vairākas reizes.

Arnis Kaktiņš
SKDS direktors

Ja mēs ejam detaļās – tad man rodas iespaids, ka darbs ar to visu diezgan lielai daļai ir prasījis daudz vairāk laika. Citiem vārdiem sakot, ārstiem vairs nav tik daudz laika, lai strādātu ar pacientiem, kas ir ārstu darba sūtība, bet viņi ir spiesti strādāt ar dokumentiem, nākamā lieta ir sistēmas nestabilā darbība.

Iepriekš plaši izskanējis, ka mediķi savu neprasmi strādāt ar datoru noraksta uz sistēmas kļūdām. Pētījumā apstiprinājies, ka, jo sliktāk mediķi vērtē savas datorprasmes, jo biežāk saskaras ar e-veselības problēmām. Tiesa, arī tie mediķi, kuri savas zināšanas novērtējuši ar atzīmi “izcili” un “labi”, atzinuši, ka sistēma nedarbojas, kā vajadzētu.

“Ja mēs atsevišķi skatāmies uz šiem te ārstiem, kas ir ļoti labi savās datorprasmēs, arī to vidū pat pārāk liels īpatsvars saka: “Klau, nu tā sistēma nav laba, tās ievadformas nav labas, tas laiks, kas tur ir jāpavada ir pārāk garš”,” piebilst Kaktiņš.

E-veselības sistēmas uzlabošanas speciālisti norāda, ka jau tuvākajā laikā tiks iegādātas jaunas iekārtas, lai ar minimāliem ieguldījumiem panāktu esošās sistēmas maksimālu atdevi pieejamības ziņā. Tikmēr mediķi gaida veselības ministres Andas Čakšas nolikto termiņu sistēmas sakārtošanai. Gadījumā, ja līdz jūlijam elektroniskās veselības aprūpes sistēma nesāks normāli funkcionēt, sola rīkot jaunas protesta akcijas.

1 komentārs