Eksperti dažādi prognozē, kā plānotā teritoriālā reforma ietekmēs iedzīvotājus

Pievienot komentāru

Viedokļi par Jura Pūces (AP) piedāvāto reformu dalās gan sabiedrībā, gan arī Saeimā. Valdības koalīcijas partijas par to izsakās piesardzīgi pozitīvi, savukārt opozīcija uzskata, ka ekonomiska ieguvuma no reformas nebūs, attālāku reģionu iedzīvotāji pat būšot zaudētāji.

Pēc Pūces teiktā, reformas galvenais mērķis ir stiprināt pašvaldības. No 119 pašreizējām pašvaldībām vairums ir vājas, puse nespēj pildīt savas funkcijas. Samazinot to skaitu līdz 35, visi novadi būtu piesaistīti pilsētām, kurās varēs atrast darbu.

“Tas, kas ir svarīgi, ir panākt, ka mums ir vairāki iekšējās migrācijas centri, lai cilvēki neizvēlas doties strādāt uz Dublinu, Korku, Oslo vai Bodi, bet netālo reģionālo attīstības centru,” norāda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce.

Iepriekšējās reģionālās reformas virzītājs, eksministrs Edgars Zalāns uzskata, ka reformas lielākais pluss tieši ir lielu republikas nozīmes pilsētu apvienošana ar blakus esošajām lauku teritorijām. “Šoreiz tā labā lieta, ka visas pilsētas var kļūt par attīstības centriem, nevis izdalītas atsevišķi ārā deviņas pilsētas tikai savās teritorijās, apkārt tām kaut kādi nesaprotami novadi. Piemēram, Daugavpils novads, apkārt novads, vidū pilsēta, sadarbības nekādas. Toreiz to nekādi neizdevās pārlauzt. Ja to izdotos tagad, tas būtu pozitīvi.”

To, ka reforma ir solis pareizā virzienā, atzīst arī investīciju baņķieris Ģirts Rungainis, kurš gan pārliecināts, ka Latvijas sekmīga attīstība ir atkarīga no pašvaldības, kuru Pūces reforma skars vismazāk. “Galvenais šobrīd ir attīstīt Rīgu, jo problēma ir Rīga – ka ir iebremzējusies pilsētas attīstība. Rīga ir liels attīstības centrs visai Latvijai, kurai būtu jāpiesaista investīcijas un jārada darba vietas.”

Galavārds par reformu būs jāsaka Saeimai. Visas koalīcijas partijas par to izteikušās piesardzīgi pozitīvi, tikmēr opozīcija pārliecināta, ka no reformas ekonomiskā ieguvuma nebūs.

“Reforma nerisinās tos jautājumus, kas reģioniem ir tiešām būtiski. Proti, kā apturēt iedzīvotāju skaita samazināšanos, kā dabūt lielāku finansējumu savai infrastruktūrai. Latvijas pamatproblēma ir tā, ka mēs platības ziņā esam divas Beļģijas, bet resursu ziņā mums to ir 17 reizes mazāk nekā Beļģijā. Līdz ar to Beļģijas līmeni mēs uz doto brīdi uzturēt nevaram,” akcentē Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis (S).

Turklāt reforma arī neievērojot tradicionālo novadu intereses.

“Piemērs par Daugavpils novadu, kur plānots pievienot Ilūkstes novadu, kurš sevi identificē ar Sēliju, jo tā ir daļa no Sēlijas. Viņi ir Sēlijas apvienībā iestājušies. Faktiski, Pūces kungs, nevis ņem vērā Latvijas vēsturiskos novadus, bet viņš ņem vērā padomju laiku iedalījumu,” piebilst Zaļo un Zemnieku savienības priekšsēdētājs Armands Krauze.

Līdzīga situācija esot ar Varakļāniem, kurus Pūce rosina pievienot Madonas novadam, lai gan tā ir Vidzeme, nevis Latgale. Pūce gan uzsver, ka karte ir sākuma posms sarunām, un to vēl var mainīt. Viens gan esot skaidrs, reforma labprātīgi vai piespiedu kārtā tiks īstenota un nekādas piemaksas par novadu apvienošanos nebūšot.

“Atpirkšanās noteikti nebūs, ja mēs runājam par tādu beznosacījuma grantu pašvaldībai. Toties mērķēta programma lauku ceļu attīstībai būtu ļoti laba lieta. Es ceru, ka valdība to atbalstīs,” turpina Pūce.

Tikmēr eksperti dažādi prognozē, kā reforma ietekmēs iedzīvotājus.

Sabiedriskā apspriešana par reformu turpināsies visu vasaru, bet likumprojektu Saeimā paredzēts iesniegt decembrī. Jaunajiem novadiem dzīvē būtu jāsāk darboties no 2021. gada, kad notiks pašvaldību vēlēšanas.