Eksperti: Darbaspēka trūkumu Latvijā var būtiski risināt remigrācija

2 komentāri
Eksperti: Darbaspēka trūkumu Latvijā var būtiski risināt remigrācija
Ilustratīvs foto. (Foto: Pixabay.com)

Kā atrisināt darbaspēka trūkuma problēmu reģionos un vai remigrācija var būt glābiņš? Šodien valsts un pašvaldību dažādu iestāžu profesionāļi kopā ar nevalstiskajām organizācijām un universitātes ekspertiem Cēsīs notiekošajā forumā centās rast atbildes uz šiem jautājumiem. Gūtās atziņas iecerēts vēlāk piedāvāt gan politikas veidotājiem, gan arī darba devējiem. 

Eksperti uzsver – darbaspēka trūkumu Latvijā var būtiski risināt remigrācija, taču tautieši, kuri ārzemēs strādā mazkvalificētos amatos, to nebūtu gatavi darīt Latvijā. Nodarbinātības Valsts aģentūras (NVA) vadītāja Evita Simsone stāsta – Latvijas uzņēmēju uzskats, ka mazkvalificēts darbs automātiski nozīmē lētu darbaspēku, nemotivē cilvēkus atgriezties Latvijā.

“Ja runājam par vidējas kvalifikācijas vai zemas kvalifikācijas darbiem, tad šeit joprojām dominē minimālā vai nedaudz virs minimālās algas. Nevar teikt, ka darba devēji ir gatavi maksāt vidējo darba algu nozarē vai valstī kopumā,” saka NVA direktore.

Taču arodbiedrības uzskata – tieši ģenerālās vienošanās slēgšana pa nozarēm varētu būt risinājums. Tas nozīmētu – dažādu profesiju grupām būtu noteiktas atšķirīgas minimālās algas summas, par kurām zemāk nedrīkstētu maksāt.

“Piemēram, būvniecībā minimālā alga nekvalificētam darbiniekam pēc ģenerālās vienošanās stāšanās spēkā būs 780 eiro mēnesī par vienu slodzi, bet kvalificētam kā minimums 810, salīdzinot ar valstī noteikto 430 eiro. Līdz ar to mēs ierobežosim gan ēnu ekonomiku, gan dosim valsts budžetam, pašvaldību budžetam, sociālajam budžetam,” norāda Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egīls Baldzēns.

Tikmēr remigrantu konsultante Vidzemē, kuras pienākums ir palīdzēt tautiešiem ar atgriešanos, šodien kā problēmu akcentēja – ja pat darbs būtu, tad nav kur dzīvot. Cēsīs, Valmierā, Smiltenē, Siguldā un citās vietās esot akūts īres mājokļu trūkums.

“Tiktu pieņemta likumdošana, normatīvie akti valsts mērogā šo mājokļu jautājumu risināšanai. Cilvēki ir gatavi īrēt šīs īres mājas, bet cilvēkiem reāli nav kur atgriezties,” pauž Ija Groza, remigrantu konsultante Vidzemē.

Tas jau radījis problēmas Cēsu novadam, jo kvalificētā darbaspēka piesaistīšanas problēma īres mājokļu trūkuma dēļ bremzē uzņēmēju investīciju piesaisti. Domājot par remigrantiem, pašvaldība tikko spērusi eksperimentālu soli.

“Savos saistošajos noteikumos par palīdzību dzīvojamo jautājumu risināšanā mēs esam iestrādājuši punktu, ka veidojam atsevišķu rindiņu tiem cilvēkiem, kas atgriežas. Ja ir būts ilgāk par 18 mēnešiem projām un šeit nav dzīves vieta, tad var pretendēt uz pašvaldības atbalstu,” saka Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs (V).

”Latvijas vērtību” forumā šodien valsts un pašvaldību iestāžu eksperti pauda vienprātību, ka Latvijas robežas nedrīkst atvērt lētajam darbaspēkam no trešajām valstīm, piemēram, Ukrainas, Baltkrievijas un Moldovas, jo tā būtu uzskatāma par emigrējušo latviešu nodevību. Latvijas uzņēmēji, kas sūdzas par darbaspēka trūkumu, neesot vēl izdarījuši maksimālo, lai piesaistītu vietējo darbaspēju un motivētu no ārzemēm atgriezties pašu tautiešus.

“Man nav saprotams, kā uzņēmums ar 16 miljonu peļņu var saviem kasieriem maksāt tikai mazliet vairāk kā minimālo algu. Tik ilgi, kamēr šī situācija nemainīsies, tik ilgi arī viņiem nebūs, kas strādā.  Arī viens uzņēmums, neminēšu vārdā, runāja, ka viņam ir 4 miljonu peļņa un arī viņam vajadzīgi krāvēji no citām valstīm, jo nespēj funkcionēt normāli. Tad atkal – ar četru miljonu peļņu runājam, ka nevar nodrošināt atalgojumu darbiniekiem? Tās ir muļķības!” teic VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts ( VL-TB/LNNK)

Šodienas ekspertu forumā kā aicinājums uzņēmējiem arī izskanēja pie darba vakancēm norādīt konkrētu atalgojumu, jo citādi šīs darbavietas neinteresētu tautiešus ārzemēs. Tāpat uzņēmēji joprojām esot kūtri darba intervijas veikt attālināti, piemēram, “Skype”.

2 komentāri