1 komentārs

Latvijā lauksaimniecībā izmantoto ķimikāliju daudzums uz vienu hektāru esot samazinājies, tā secina Centrālā statistikas pārvalde (CSP), apkopojot zemnieku iesūtītos datus par pērno gadu.

Veselīga dzīvesveida aktīvistus tas vienalga neapmierina – joprojām nav apjomīgu pētījumu par dažādu pesticīdu kokteiļu ietekmi uz cilvēkiem un bioloģisko daudzveidību ap laukiem, kuri tiek apsmidzināti.

Herbicīdi, fungicīdi, insekticīdi, augšanas regulatori – šīs visas ķimikālijas lauksaimnieki smidzina uz graudaugiem, rapsi un lauku pupām, lai pasargātu no slimībām, kaitēkļiem, uzlabotu ražu un iznīcinātu nezāles. Pērn 4000 zemnieku izlietoja 689 tonnas vielu. Tas ir gandrīz par 100 tonnām vairāk, jo kopš pēdējās uzskaites pirms pieciem gadiem palielinājušās lauksaimniecībā izmantojamo zemju platības. Taču uz katru hektāru izsmidzināto ķimikāliju apjomi ir samazinājušies.

“Pārtikas lietotājam šī jaunā statistika ir labvēlīga, jo graudaugu audzēšanā izmantojamais pesticīdu daudzums ir samazinājies par nepilniem 6%, bet rapsim – par nepilniem 12%,” norāda CSP Vides departamenta direktors  Armands Plate.

Uz graudaugiem un rapsi izsmidzināto pesticīdu apjoma samazinājumu uz katru hektāru Valsts augu aizsardzības dienests skaidro ar apsaimniekošanas tehnoloģiju uzlabojumiem un arī efektīvākām ķimikālijām, kurām nav nepieciešams liels daudzums. Desmit gadu laikā nevienam zemniekam neesot uzlikts sods vai atņemti Eiropas Savienības platību maksājumi par normu pārkāpšanu.

Anitra Lestlande
Valsts Augu aizsardzības dienesta eksperte

Ražas vākšanas laikā mūsu inspektors paņem grauda vai rapša sēklas paraugu, kuru mēs laboratorijā testējam un nosakām paraugā esošā glifosātu atlieku vielas. Līdz šim mēs neesam konstatējuši šo atliekvielu pārsniegumu.

Arī Pārtikas un veterinārais dienests veic labības, rapša un lauka pupu laboratoriskos izmeklējumus, bet nekādi rādījumi virs atļautās normas neesot konstatēti vairāku gadu garumā. Savukārt ķīmiķe un vides inženierzinātņu doktore Jana Simanovska aicina sabiedrību turpināt būt kritiskiem par pesticīdu lietošanu lauksaimniecībā, jo tas, ka Latvijā pēc valsts iestāžu teiktā viss esot kārtībā, esot skaidrojams ar pārāk pielaidīgiem kritērijiem. Turklāt neesot vēl īsti zināms, cik ļoti uz graudaugiem smidzināmā ķīmija ietekmē audzēju veidošanos un neiropsihiskos traucējumus.

Jana Simanovska
ķīmiķe un vides inženierzinātņu doktore, ”Ekodizaina kompetences centrs”

Man ir iebildumi, kā šis normas – cik daudz pesticīdu mūsu organismam ir droši – netiek ņemts vērā, ka mēs uzņemam pesticīdu kokteili. Mēs jau neuzņemam tikai viena pesticīda aktīvo vielu. Dzīvojam ar kokteili, savukārt tie aprēķini ir tikai par vienas konkrētās vielas risku, un ir skaidrs, ka kokteilis ietekmē vairāk.

Pārtikas un veterinārā dienesta eksperti gan uzticas šā brīža Eiropā noteiktajām prasībām. “Tur ir jābūt pētījumiem, un pētījumus jau veic zinātniskās institūcijas, un līdz šim šos maksimāli pieļaujamos līmeņus ir noteikuši zinātniskie institūti, un nav iemesla neticēt tiem,” uzsver PVD Pārtikas uzraudzības departamenta vecākā eksperte Andra Vernere.

Tiesa gan, skeptiķu izteiktās bažas neapgāzīs arī Latvijā vēl tikai plānotais Eiropas cilvēku biomonitorings, jo vielas koncentrāciju vidē un radītās sekas uz cilvēku veselību Latvijā pētīs tikai viena pesticīda ietvaros. Tā saukto pesticīdu kokteiļa pētīšanai cilvēka organismā nepietikšot finansējuma.

TOP komentāri

  • bauris
    +1 +1 0

    bauris

    Jūs tur beidzat samazināt indes normas!UZkā rēķina miljonus pelnīs onkologi?

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl