Komentāri

Jau sesto gadu ekspedīcijas ”Mana jūra” dalībnieki dodas 450 kilometrus garā pētnieciskajā pārgājienā pa Latvijas pludmalēm. Viņu mērķis ir izpētīt, cik piesārņotas tās ir.

Šobrīd Vides izglītības fonda vadītāja Jāņa Ulmes vadībā 12 cilvēku lielā grupa atrodas Engurē, un ir paredzēts, ka 3. augustā viņi apsekos Rīgas pludmales.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti
Jānis Ulme
Vides izglītības fonda vadītājs, ekspedīcijas “Mana jūra” eksperts

Nekas radikāli labāks neizskatās, kaut gan vajadzētu pienākt laikam, kad sāktu izskatīties labāk. Lietuvas pierobežā diemžēl atkal uzrāda sliktākos rezultātus mūsu novērojumu vēsturē, savukārt pēc Ventspils uz augšu līdz Engurei, kur ir vidējās noslodzes pludmales, tur šie skaitļi vismaz ir stabilizējušies.

Šobrīd ekspedīcijas dalībnieki ir nogājuši 300 kilometrus un apsekojuši 24 pludmales. Tradicionāli izplatītākais piesārņojuma veids ir plastmasa, kas vidēji veido 53% no visiem atrastajiem atkritumiem. Tiesa, no 17 novadiem 14 plastmasas īpatsvars piesārņojumos pārsniedz vidējo valsti un veido no 60 līdz pat 80%. Otrajā vietā starp izplatītākajiem piesārņojuma materiāliem ir papīrs, tam seko gumija un dažādi metāli.

Labā ziņa ir tā, ka šogad salīdzinājumā ar pērno gadu samazinājies atrasto bīstamo atkritumu skaits. Piemēram, pagājušajā gadā piekrastē 6 kilometru garumā tika atrastas 40 dienas spuldzes. Taču arī šogad ekspedīcijas dalībnieki uzgājuši visai neierastām lietām.

Jānis Ulme
Vides izglītības fonda vadītājs, ekspedīcijas “Mana jūra” eksperts

Esam atraduši ledusskapjus, televizorus, dīvānus, tie varētu noformēt pilnvērtīgu dzīvojamo istabu. Bet šie lielgabarīta atkritumi ir daudz vieglāk ”menedžējami” no savākšanas viedokļa.

Ir aprēķināts, ka 80% no visiem piekrastē atrastajiem atkritumiem jūrā ienāk no sauszemes avotiem, proti, mājsaimniecību darbības, atkritumu apsaimniekošanas, kā arī cilvēku atstātajām nekārtībām. Atlikušo daļu veido jūras avoti – pārsvarā kuģu veidotais piesārņojums.

Lasi vēl