EK pētījumā secināts, ka Latvijas iedzīvotāji ir vieni no skeptiskākajiem par vakcīnu drošību

2 komentāri
EK pētījumā secināts, ka Latvijas iedzīvotāji ir vieni no skeptiskākajiem par vakcīnu drošību
SPUTNIK/SCANPIX

Latvijā sarūk cilvēku uzticība vakcīnām. Tas lielā mērā saistīts ar apšaubāmas kvalitātes informācijas plašo izplatību dažādos sociālajos tīklos. Mediķi norāda uz šīs situācijas bīstamību. Vakcinēto cilvēku īpatsvara samazinājums var novest pie daudzu ar vakcīnām sen izskaustu smagu slimību atgriešanās.

Eiropas Savienības līmenī veiktā pētījumā secināts, ka Latvijas iedzīvotāji ir vieni no skeptiskākajiem par vakcinēšanās drošību, topa trijnieku dalot ar Franciju un Bulgāriju. Šī skepse Eiropā kļuvusi izplatītāka, novedot pie tā, ka uzliesmo tādas piemirstas saslimšanas kā masalas.

Pētnieki noskaidrojuši, ka tikai 68% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vakcīnas ir drošas. Salīdzinājumam, mūsu Baltijas kaimiņiem uzticība ir vairāk nekā 80%, bet visvairāk cilvēku vakcīnu efektivitātei paļaujas Portugālē – par to pārliecināti vairāk nekā 95% respondentu.

Pošu vajadzībai vairāk tic sievietes, nekā vīrieši, savukārt lielākā neticība vērojama starp gados jaunākiem un mazāk izglītotiem cilvēkiem. Lai gan pie mums ir vairāk skeptisko, kopējā aina nav tik drūma.

“Mums ir gandrīz visām vakcīnām vairāk par 95% vakcinācijas aptvere bērniem. Tām pašām masalām mums ir maz gadījumu salīdzinoši, ja paskatāmies ar citām valstīm Eiropā. Ja kādreiz mēs teicām, ka papīrs pacieš visu. Tagad jāsaka, ka sociālie tīkli un interneta vide pacieš visu. Tas, vai aizrocies līdz patiesībai, ir atkarīgs no paša kritiskās domāšanas,” norāda BKUS Vakcinācijas centra vadītāja Dace Zavadska.

Pētījumā secināts, ka Eiropā ir zemākā uzticība vakcīnām pasaulē. Speciālisti norāda, ka kopējā atteikšanās vakcinēties apdraud visas sabiedrības veselību, kā arī potes aptur infekcijas izplatību, pasargājot tos cilvēkus, kuri veselības dēļ paši nedrīkst vakcinēties. Taču novērotā tendence var palīdzēt atgriezties kādu laiku piemirstām, bet bīstamām saslimšanām, kā tas jau noticis ar masalām. Šī gada pirmajā pusē no šī vīrusa Eiropā miruši jau 37 cilvēki, bet vairāk nekā 41 tūkstoši inficējušies – tā ir lielākais uzliesmojums, kāds bijis pēdējā desmitgadē.

Uzņemoties audzinātāja lomu, atsevišķas valstis kā Itālija vecākiem ir piemērojušas ierobežojumus, piemēram, nepotēts bērns nedrīkst apmeklēt valsts apmaksātu dārziņu. Latvija šādam piemēram neplāno sekot.

“Aizliegumi un sodi var radīt pretēju efektu, mēģinājumi to apiet. Veikt nepareizus ierakstus par vakcināciju u.tml.. Tas varētu būt bīstamāk. Vakcinācija ilgu gadu garumā ir devusi pozitīvu rezultātu, infekcijas slimības vairs nav sastopamas. Sabiedrība vairs nenovērtē to labumu, ko vakcīnas dod,” saka VM vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane.

Pretvakcinēšanās kustība augusi, cilvēkiem sākot uzticēties sociālajiem tīkliem, nevis ārstu vai zinātnieku viedoklim. Antropologi to skaidro ar cilvēku vēlmi individualizēties un apstrīdēt vispārpieņemto viedokli.

“Jau kopš vakcīnu ieviešanas 17. gadsimtā, cilvēki ir centušies no tām izvairīties. Katra cilvēces inovācija ir prasījusi upurus, tāpēc cilvēkiem ir bijis bail no jauninājumiem. Tas ir dabiski, tāda ir cilvēka daba. 1998. gadā iznāca raksts par masalu vakcīnas saistību ar autismu. Lai gan izrādījās, ka tā bija krāpšana, cilvēkiem ir bail, viņi apstrīd vispārpieņemto uzskatu,” saka antropoloģe, RSU viesdocētāja Marija Vivode.

“Ja likuma vara skar cilvēku privātās darīšanas, tā vairs nav brīvība. Tā ir viena šīs diskusijas puse. No otras puses, kur beidzas viena cilvēka brīvība un sākas sabiedrības intereses? Atteikšanās vakcinēties ir cilvēka privāta lieta un tiesības, taču šim cilvēkam nav tiesību ar infekciju apdraudēt citus cilvēkus. Šeit ir abu nostāju sadursme,” norāda Vivode.

“Nākamā pandēmija notiks, galvenokārt, nevis tāpēc, ka mums trūkst medikamentu vai medicīnisku līdzekļu, kā ar to cīnīties, bet tāpēc, ka esam zaudējuši ticību, tāpēc, ka manipulēts ar faktiem, ar infekciju. Mēs pazaudējam taisnību tajā visā,” saka Zavadska.

2 komentāri