Eiroparlaments piedāvā izstrādāt rīcības plānu bišu mirstības mazināšanai

Pievienot komentāru
Eiroparlaments piedāvā izstrādāt rīcības plānu bišu mirstības mazināšanai
Foto: LETA

Eiropas Parlaments (EP) rosina stiprināt biškopības nozari un izstrādāt Eiropas Savienības (ES) bišu aizsardzības plānu.

Kopš biškopības uzplaukuma Latvijā 70.-80. gados tradicionāli bija pieņemts, ka katrs saimnieks audzēja savas bišu mātes, taču pēdējo 10 gadu tendences Latvijā tāpat kā Eiropā liecina, ka parādās atsevišķas saimniecības, kas īpaši nodarbojas ar bišu māšu audzēšanu citām saimniecībām un uzsvaru liek tieši uz šo nodarbi nevis uz medus ieguvi.

Viena no šādām saimniecībām pieder Emīlam Liepniekam, kurš ar šo rūpalu nodarbojas 5 gadus. Viņa pārziņā ir 70 saimes. Iegādājoties šādas Latvijā izaudzētas bišu mātes, citi biškopji var būt drošāki, ka saimē neievazās dažādas slimības, kas gadās, iepērkot bites no ārzemēm. Galvenais bišu ienaidnieks ir varrozes ērce, kas nereti izplatās tieši no amatierbiškopju saimniecībām, kas neprot cīnīties ar šo slimību.

 

Emīls Liepnieks
biškopis, bišu māšu audzētājs

Ziedā no vienas bites tā ērce var nokrist un cita bite viņu var paņemt. Un tajā pašā laikā arī trani lidojot. Trani lido neatkarīgi no tās saimes, kurā viņi dzīvo. Viņi var ielidot jebkurā stropā, un līdz ar to trani arī var atnest ērces. Galvenais būtu rudenī apstrādāt tieši ar skābēm, un jādomā arī, ko novembrī darīt bezperu stāvoklī, kad visefektīvāk arī skābes strādā.

Bez tam biškopjiem jācīnās arī ar Āzijas sirseni, Amerikas peru puvi un cita veida problēmu – lauksaimniecībā izmantotajām ķimikālijām, ar ko apmiglo laukus. Nereti lielie zemnieki biškopjus par miglošanu neinformējot un bitēm nodarot lielu kaitējumu, pat ja drava nav izvietota pie lauka. Vējš miglojumu var aizpūst daudz plašākās teritorijās. Latvijā esot arī gadījumi, kad iznīcināta vesela bišu saime. Biškopības biedrība cer uz stingrāku regulējumu tieši šajā jomā, jo, lai arī runas par bišu izmiršanu ir pārspīlētas, to dzīvotspēju nopietni apdraud arī cilvēku rīcība.

 

Juris Šteiselis
Latvijas Biškopības biedrības padomes priekšsēdētājs

Šie te stingrākie likumdošanas soļi, ko tagad Eiropa plāno, es domāju, vedīs pie tā, ka tiks izmantota jauna tehnika, jaunas iekārtas, tieši miglojuma iespējām veikt tuvāk zemei, ir jābūt sprauslām tuvāk saknēm vai vienalga kur jau nu tas ir vajadzīgs, lai nepūš visu pa gaisu.

Tomēr pagaidām konkrētākas informācijas par iespējamām diskusijām vai izmaiņām Eiropas mēroga regulējumā nav. Zemkopības ministrija cer, ka piepildīsies Parlamenta iecere stiprināt izpēti un palielināt nacionālo biškopības programmu budžetu par 50%. Latvija biškopības nozarei katru gadu atvēl 193 000 eiro, no kuriem pusi nodrošina Eiropas Savienības fondu līdzekļi.

 

Iveta Ozoliņa
ZM Lauksaimniecības departamenta direktora vietniece

Ja tas, piemēram, būs iniciatīva par lielāka atbalsta piešķiršanu, ja ES nolemj, ka vairāk uzmanības ir jāveltī biškopības problēmu risināšanai, kāpēc nē. Tur varētu būt atbalsts lielāks, ļoti svarīgi ir pētījumi biškopības nozarē, tie būtu ļoti atbalstāmi.

Ministrija paredz, ka pētījumus varētu veikt arī Latvijā, attīstot biškopju zinātnisko kapacitāti. Parlamenta deputāti arī rosina turpināt finansiāli atbalstīt biškopības nozari un sabiedrības izglītošanu par biškopības produktu terapeitisko ietekmi arī pēc 2020.gada.