Eiropā lasītāko rakstnieku topā esošais Hermans Kohs viesojas Latvijā

0 Komentāru

“Cik tālu drīkst iet, sargājot savus bērnus?” – šis ir jautājums, par kuru liek domāt nīderlandiešu rakstnieks Hermans Kohs savā populārākajā grāmatā “Vakariņas”. Grāmata tulkota vairāk nekā 50 valstīs, iestudētas vairākas lugas un uzņemtas jau trīs filmas. Tagad tā pieejama arī latviešu valodā. 

Tāda eksistenciāla filozofija – tā savu populārāko romānu ”Vakariņas” raksturo pasaulē labi zināmais nīderlandiešu rakstnieks Hermanis Kohs. Tā stāsta par divām, sabiedrībā labi zināmām brāļu ģimenēm, kuru dēli izdarījuši smagu noziegumu un vakariņu laikā viņiem jāizlemj – vai dēlus pasargāt vai nodot likumsargu rokās.

“Ideja par šo romānu man radās Barselonā, vairāk nekā desmit gadus atpakaļ, kur toreiz divi zēni bija nežēlīgi izrīkojušies ar bezpajumtnieku. Viņu gadījumā gan zēni uzreiz tika atpazīti novērošanas kamerās un arestēti. Visvairāk mani pārsteidza tas, ka šie zēni izskatījās ļoti jauki, smaidīja, neizskatījās bīstami. Viņi izskatījās tik normāli, un tas man lika aizdomāties, ka tas taču varētu būt manis paša dēls. Cik tālu ietu es, lai aizsargātu viņu?” par notikumu, kas rosinājis sarakstīt grāmatu, stāsta Kohs.

”Vakariņas” ir rakstnieka sestā grāmata, taču šī ir pirmā grāmata, kas tulkota latviešu valodā. Romāns sarakstīts pirms desmit gadiem un izdots vairāk nekā 50 valstīs. Pēc grāmatas motīviem tapušas arī vairākas izrādes un trīs filmas – Nīderlandē, Itālijā un ASV.

“Es mēģinu distancēties un skatīties to kā kino – vai tā ir laba, vai slikta filma un nedomāt, ko viņi izdarījuši ar manu grāmatu. Atzīšos, ka ir filmas, kuras man ne pārāk patīk, bet, līdz ar to, ka nepiedalījos to uzņemšanā, sūdzēties es nevaru,” saka rakstnieks.

Koham ir svarīgi, lai lasītājs domātu līdzi, lasot viņa darbus, un tikpat nozīmīgi, lai ir šī vēlme turpināt grāmatu no nodaļas uz nodaļu. Laikmetā, kas ir pārbagāts ar informāciju, – ir internets, mobilie telefoni, seriālu un filmu pieejamība – rakstnieks joprojām redz ievērojamu literatūras nozīmi.

“Es nedomāju, ka lasīšana un literatūra ir kaut kas tāds, kas palicis pagātnē. Esmu optimists. Lai arī bieži dzirdēts, ka jaunieši tagad nelasa tomēr, piemēram, Amsterdamā, diezgan bieži kafejnīcās un bāros notiek lasījumi, kurus apmeklē daudzi jauni cilvēki. Es patiesībā domāju, ka lasīšana atkal kļūst arvien modernāka. Interese par literatūru, lasījumiem, satikšanās ar rakstniekiem atkal atgūst savu popularitāti,” norāda Kohs.

Šī bija pirmā reize, kad rakstnieks viesojās Baltijas valstīs – iesākumā Lietuvā, tad Latvijā, lai tiktos ar saviem lasītājiem. Pārāk daudz par Baltijas valstīm Kohs gan vēl nezinot, ir dzirdējis par iegūto neatkarību pirms 100 gadiem, tad okupāciju un brīvības atgūšanu, bet līdz šim neesot iepazinis ne to kultūru, ne literatūru. Pirmie iespaidi gan esot ļoti patīkami.

0 Komentāru