Egils Levits. Ko sabiedrība var sagaidīt no jaunievēlētā Valsts prezidenta?

3 komentāri
Egils Levits. Ko sabiedrība var sagaidīt no jaunievēlētā Valsts prezidenta?
DMITRIJS ŠUĻŽICS, F64

Nedēļas svarīgākais notikums – balsojums Saeimā par Valsts prezidenta amata kandidātiem, kas pirmo reizi parlamenta vēsturē bija atklāts. Pēc kaismīgām debašu runām deputātu balsu vairākumu saņēma Egils Levits. Viņš ir arī pirmais jurists, kurš augstajā amatā ievēlēts pēc neatkarības atjaunošanas, turklāt pretendējis jau otro reizi.

LNT Ziņas skaidroja, ar ko kādreizējais disidents, neatkarības deklarācijas līdzautors un vēlākais Latvijas pārstāvis dažādās starptautiskās organizācijās nonāca Latvijas politiķu redzeslokā? Un ko Latvijas sabiedrība var sagaidīt no daudziem pilnīgi nezināmā, par “Satversmes preambulas tēvu” dēvētā Egila Levita?

Pirms četriem gadiem Egils Levits bija vienīgais no Valsts prezidenta amata kandidātiem, kas pulcēja atbalstītājus pie Saeimas.Toreiz savam konkurentam, kurš vēlēšanās uzvarēja – Raimondam Vējonim – Levits vēlēja būt stipram, neatkarīgam un neietekmējamam no savas līdzšinējās frakcijas.

Atšķirībā no citām reizēm, kad Saeima vēlējusi Valsts prezidentu, šoreiz pie Saeimas ēkas pulcējās pavisam neliels skaits cilvēku, un tas apliecina – vēlēšanās nebija lielas intrigas. Tomēr arī šoreiz – pie parlamenta pārsvarā bija Levita atbalstītāji.

Saeimas deputātu debates visi trīs augstā amata kandidāti – Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Levits, tiesībsargs Juris Jansons un Saeimas deputāts Didzis Šmits – klausījās sēžot plecu pie pleca.

Kamēr plenārsēžu zālē vēl notiek debates un deputāti vēl nav izdarījuši savu izvēli, Saeimas Sarkanajā zālē jau viss sagatavots jaunievēlētā prezidenta preses konferencei.

Līdz pēdējam brīdim vislielākā neskaidrība bija nevis par to, vai Levitam pietiek atbalsta, bet gan, cik ”KPV LV” balsis viņš saņems. “Lēmuma pieņēmēji nonāk zem liela spiediena no dažādām pusēm, tiek izmantotas dažādas manipulatīvas metodes, bieži vien neatklāt gala lēmumu nozīmē pasargāt mūsu deputātus no tā, ka viņi kļūs par upuriem dažādām manipulācijām,” sacīja Saeimas deputāts Atis Zakatistovs (KPV LV).

Pirmā vēlēšanu zīmi urnā iemeta Janīna Kursīte-Pakule (NA), kura balsoja par Levita kandidatūru. Vēsturiski, jo pirmo reizi deputāti prezidentu vēlēja atklāti: “Varēja runāt vienu un slepeni balsot citādi, man ir tiešām liels gandarījums gan kā folkloristei, gan kā deputātei, ka mēs tagad ejam ar atklātām delnām, es neteikšu kārtīm.”

Jau pirms balsojuma kuluāros nebija noslēpums, ka ”Saskaņas” balsis tiks Šmitam. Tomēr arī pēc nobalsošanas visi “saskaņieši” nevēlējās publiski pamatot savu izvēli.

Tikmēr Saeimas zāles viesu sektorā vislielākā drūzma valdīja ap Levitu. Kopīgas fotogrāfijas un priekšlaicīga apsveikšana – pavadīja šīs vēlēšanas.

Levitu atbalstīt bija ieradies arī kā pats saka labs draugs – ekspremjers Māris Gailis: “Es ceru, ka nebūs nekādi brīnumi, bet ir ļoti daudzas lietas mainījušās, es pats balsoju divās prezidenta vēlēšanās – abas reizes par Ulmani – pēc tam es esmu bijis klāt un redzēju arī tos pārsteigumus, ir bijuši gan labi pārsteigumi, gan ne tik labi.”

Vēl pirms rezultātu paziņošanas atklājās arī vismaz daļa no Levita komandas. Saeimā viņam cieši līdzās visur devās bijusī eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas preses padomniece Aiva Rozebnerga.

Uzkāpis Saeimas tribīnē, Levits solīja būt visas Latvijas tautas prezidents. Pirmā preses konference atklāja – vēl pirms oficiālās stāšanās amatā viņam ir noformulēts viedoklis par virkni aktualitātēm, gan par vēlēšanu rezultātiem, mediju stiprināšanu, gan vēlmi vērtēt ģenerālprokurora atbilstību amatam.

Lielākā vēlēšanu intriga bija balsis, kas netika atdotas par Levitu. ”Saskaņa” vienoti balsoja par Šmitu. Viņu neatbalstīja paša frakcija ”KPV LV”, kas iekšējos opozicionārus atšķēla ne vien faktiski, bet jau arī oficiāli. “Mēs sākām kopā kā samuraji, daži nolēmuši beigt kā “žuļiki”, bez mugurkaula, tā ir katra personīga izvēle,” secināja Saeimas deputāte Linda Liepiņa.

Vismazāko atbalstu – astoņas balsis – saņēma tiesībsargs Jansons. Uz jautājumu, vai nav vilšanās, ka par viņu nav nobalsojuši visi ZZS deputāti, viņš atbildēja: “Nekādā gadījumā, tā ir absolūti katra politiķa izšķiršanās.”

“Freidiski pārrakstījās” ekspremjers Māris Kučinskis, nederīga bija arī bijušās veselības ministres Andas Čakšas vēlēšanu zīme. “Es no savas puses droši vien būtu atbalstījusi vairāk Levita kungu,” viņa pēcāk komentēja šo situāciju.

63 gadus vecais Levits dzimis Rīgā. No tēva puses ebreju saknes, kuras drīz pēc ievēlēšanas akcentēja ārvalstu mediji. 1970. gados Levita ģimene emigrēja uz Vāciju, kur viņš ieguva jurista un politologa izglītību.

Sākoties Atmodai, Levits atgriezās Latvijā. Viņš ir viens no Neatkarības deklarācijas autoriem. Piedalījies “Latvijas ceļa” dibināšanā, bijis Saeimas deputāts, tieslietu ministrs.

“Šis pa ļoti ilgiem laikiem ir prezidents, kas ir ievēlēts bez ”Saskaņas” balsīm. Tieši caurspīdīgums ļauj mums saprast, ar kādām balsīm viņš ir ievēlēts, un tas dos Levitam politisko spēku,” saka politologs un “Mediju tilts” līdzīpašnieks Filips Rajevskis.

1995. gadā Levits sāka karjeru dažādās Eiropas Savienības tiesu institūcijās. Viņš daudzus gadus dzīvojis Luksemburgā. Tātad jutīsies kā ”zivs ūdenī” Eiropas jautājumos.

“[Igaunijas prezidente Kersti] Kaljulaida aizbrauca uz Maskavu pavisam nesen, būs interesanti, kāda būs jauno Lietuvas un Latvijas prezidentu nostāja, vēlmes un ambīcijas šajā jautājumā,” spriež ārpolitikas eksperts un RSU profesors Andris Sprūds.

Levits vienlaikus nav liedzis padomu arī Latvijai. Viņš ir Satversmes preambulas autors un bijis Konstitucionālo tiesību komisijas vadītājs, kas darbojās Valsts prezidenta paspārnē. Tātad sekojis līdzi arī iekšpolitikai.

“Prezidenta amata mētelis nav no vieglajiem, tas ir samērā smags, tas ir smags darbs, bet Egils Levits ir pietiekami spēcīgs un daudzveidīgs, lai šo grūto mēteli un amatu nestu godam,” pauž eksprezidents Valdis Zatlers.

Drīz pēc ievēlēšanas Levits kopā kopā ar kundzi Andru un meitu Indru devās nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa. Labprāt arī izmantoja iespēju aprunāties ar sanākušajiem. Tikpat personīgas atbildes no Levita varētu saņemt vairāki simti sveicēju. To viņš apliecināja LNT Ziņām jau nākamajā rītā pēc ievēlēšanas.

Vairāk par tematu – LNT TOP 10 sižetā