1 komentārs

Saskaņā ar Saeimas deputātu savulaik pausto apņemšanos, šobrīd spēkā jābūt Saeimas jaunajam kārtības rullim – likumam, kas regulē parlamenta darbu. Ar jauno kārtības rulli tiek ieviestas daudzas izmaiņas, kas paredz korekcijas arī valsts budžeta pieņemšanas regulējumā.

Tāpēc bija plānots, ka Saeimas kārtības ruļļa izmaiņas tiek apstiprinātas pirms deputāti sāk darbu pie budžeta. Šonedēļ budžeta projekts nonāca parlamentā, bet jaunais kārtības rullis tā arī nav pieņemts.

Darbs esot ieildzis tāpēc, ka iesniegti daudzi priekšlikumi iespējamām izmaiņām. To vērtēšana nav raita, jo vairāki ierosinājumi esot pretrunīgi. Viens no tiem ir aicinājums ārpus likuma pasludināt iespēju deputātiem balsojumos atturēties. Visaktīvāk par to iestājas opozīcijas deputāti no Reģionu apvienības.

Juris Viļums

Juris Viļums
Saeimas deputāts, LRA

Atturēšanās tā ir slēptā balsošana “pret”. Ja tu esi pret, tad balso “pret”, nevis slēpies aiz cita muguras.

Reģionu apvienība jau iepriekš centusies panākt, ka atturēšanās tiek likvidēta, taču nesekmīgi. Aprīlī šis priekšlikums ar pārliecinošu balsu vairākumu tika noraidīts.

Tomēr kopš pavasara situācija ir mainījusies, jo par atturēšanās likvidēšanu iestājas vairs ne vien sauja opozicionāru, bet vairāk nekā 10 000 pilsoņu, kuri parakstījuši iniciatīvu no Saeimas kārtības ruļļa svītrot iespēju atturēties. Iniciatīvas līdzautors, žurnālists Pauls Raudseps septembrī to iesniedza Saeimā.

Pauls Raudseps

Pauls Raudseps
žurnālists, iniciatīvas līdzautors

Ir nepieļaujami, ka deputāti spēj izvairīties no atbildības, tēlojot, ka viņi atturas balsojumā, kad faktiski tas ir balsojums “pret”. Šie balsojumi ļauj deputātiem slēpt savu patieso viedokli. Ļauj viņiem izlikties, ka viņi ir neitrāli, kad viņi faktiski nav. Un tiem var būt arī ļoti liela ietekme.

Kā spilgtu piemēru viņš min 2011. gada Saeimas lēmumu liegt veikt kratīšanu toreizējā deputāta Ainara Šlesera dzīvesvietā.

Pauls Raudseps

Pauls Raudseps
žurnālists, iniciatīvas līdzautors

Tajā gadījumā 35 nobalsoja “par”, 7 “pret”. Varētu domāt, ka pieņemts, bet nē. 37 “atturējās” un līdz ar to šis priekšlikums tika noraidīts un noveda pie Saeimas atlaišanas.

Pilsoņu iniciatīva likusi mainīt viedokli “Saskaņai”, kas iepriekš iestājās par to, ka iespēja atturēties tiek saglabāta. Jānis Urbanovičs savas partijas deputātus tagad aicinās respektēt ierosinājumu liegt balsojumos atturēties.

Jānis Urbanovičs

Jānis Urbanovičs
“Saskaņas” Saeimas frakcijas vadītājs

Šodien ir situācija tāda, ka tautai par katru cenu vajag tikt vaļā no tās vidējās pogas, kura ir “atturas”. Es arī varu dzīvot bez šīs pogas. Absolūti. Ja 10 000 cilvēku kļūs laimīgāki bez šīs pogas, esmu gatavs to pogu vairs neredzēt un izlauzt ārā no tā aparāta.

Turpretī koalīcijas partijas pagaidām nav gatavas mainīt nostāju. Kategoriski pret aizliegumu atturēties joprojām ir vairums “Vienotības” deputātu.

Solvita Āboltiņa

Solvita Āboltiņa
“Vienotības” Saeimas frakcijas vadītāja

“Vienotība” nav gatava atbalstīt atteikšanos no iespējas atturēties. Kā konkrēts piemērs ir balsojums par nepilsoņu bērniem. Ļoti liela daļa “Vienotības” deputātu atturējās, jo pēc savas būtības viņi atbalsta to, ka nepilsonības institūts būtu likvidējams, bet nekādā gadījumā to konkrēto iniciatīvu un to piedāvāto juridisko risinājumu.

Savukārt pārējās divas koalīcijas partijas, lai gan vairs nav strikti pret atturēšanās likvidēšanu, arī nesteidz paust atbalstu šādām izmaiņām.

Augusts Brigmanis

Augusts Brigmanis
ZZS Saeimas frakcijas vadītājs

Dzīvē viss mainās. Bet varbūt arī nemainās. Mēs esam atvērti diskusijai par šo jautājumu.

Tikmēr ir arī tādi deputāti, kuri redz kompromisa iespēju. Kā viens no risinājumiem tiek saskatīta izšķiršanās iespēju atturēties saglabāt, bet šīs balsis neņemt vērā. Tādējādi balsojama iznākumu noteiktu tikai tie, kuri balsojuši “par” un “pret”.

Iespēja balsojumos atturēties deputātiem bijusi kopš pirmās Saeimas laikiem. Un šāda prakse ir daudzos parlamentos. Taču izplatīts ir arī regulējums, kas neparedz atturēšanos. Iniciatīvas autori min vairāku valstu parlamentus, kuros ļauts balsot tikai “par” un “pret”, piemēram, Lielbritānijā un ASV – valstīs ar gadsimtiem ilgām demokrātijas tradīcijām.

Šim piemēram aicina sekot konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars. Likvidējot balsojuma “pret” maigāko formu “atturos”, viņaprāt, tiktu veicināta atbildīgāka politika.

Edgars Pastars

Edgars Pastars
konstitucionālo tiesību eksperts

Atturēšanās līdz šim ir bijis tāds pieklājīgs “nē” – nevis sitiens pa ģīmi, bet maigs pliķītis.

Tiesa gan, atceļot atturēšanos, tiek saskatīti arī riski. Nevēloties balsot “par” vai “pret” deputāti var izvēlēties balsojumā nepiedalīties. Tas var samazināt likumu pieņemšanai nepieciešamo balsu vairākumu, kas vairo korupcijas risku un lēmumus šauru grupu interesēs. Savukārt, ja balsojumā izvēlētos nepiedalīties vairāk nekā puse deputātu, nebūtu kvoruma un Saeima kļūtu lemt nespējīga.

Edgars Pastars

Edgars Pastars
konstitucionālo tiesību eksperts

Nebalsošana varētu būt vēl kaitīgāka darbība nekā atturēšanās. Līdz ar to tad arī vienlaikus būtu jāregulē, kad deputāts drīkst nebalsot, esot Saeimas sēžu zālē. Gadījumos, ja viņš vienkārši nebalsotu, esot Saeimas zālē, tad viņam būtu noteiktas sankcijas – vai nu ētikas pārkāpums, varbūt arī finansiāla rakstura sankcijas, kādas Saeimā ir ierastas un ir diezgan stingras patiesībā. Tas liktu balsot par katru jautājumu.

Lai kāda arī būs Saeimas izšķiršanās, balsojumā par atturēšanās aizliegšanu, deputātiem vēl būs tiesības balsot arī “atturoties”.

TOP komentāri

  • s
    0 0 0

    s

    Kur var izlasīt to deputātu vārdus, kas noraidīja pavasarī ierosināto priekšlikumu?Es gribētu zināt, PRET ko balsot.

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl