Dzērienu ražotāji Latvijā paraksta vienošanos par depozīta sistēmas ieviešanu

2 komentāri
Dzērienu ražotāji Latvijā paraksta vienošanos par depozīta sistēmas ieviešanu
PIXABAY

Visticamāk, nākamajos gados tomēr redzēsim, ka arī Latvijā tiek ieviesta depozīta sistēma izlietotajiem dzērienu iepakojumiem. To prasa arī Eiropas direktīva. Kamēr šis likumprojekts vēl tiek apspriests Saeimā, dzērienu ražotāji parakstījuši sadarbības dokumentus, kas paredz finansiāli atbalstīt tukšās taras sistēmas ieviešanu.

Depozīta sistēmas veiksmīgi jau darbojas daudzās Eiropas Savienības valstīs, tostarp Lietuvā un Igaunijā. Latvijā par izlietotu iepakojumu savākšanas sistēmu runāts jau gadiem, bet līdz šim tās ieviešanai dzīvē pietrūkusi politiskā griba.

Sadarbības memorandu parakstīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija kopā arī Bezalkoholisko dzērienu uzņēmumu asociāciju un Latvijas Alus darītāju asociāciju. Tādējādi apliecinot finansiālo gatavību depozīta sistēmas ieviešanai, kas no ražotājiem prasīs ievērojamus ieguldījumus. Izpētīti tuvāko valstu modeļi, un šobrīd ražotāji sliecas atbalstīt  sistēmu, kāda pastāv Lietuvā. Vēl gan par to jāvienojas ar mazumtirgotājiem jeb veikalu tīkliem.

“Jo tur nav jāinvestē automātos uzreiz, šos automātus var vienkārši uzreiz rentēt, un par katru nodoto vienību – cik tur tos centus maksāt. Tad mums atkristu galvassāpes gan par apkopi un remontiem, gan investīcijām, un modernizāciju,” norāda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas priekšsēdētāja Ināra Šure.

Patērētājs, pērkot preci depozīta iepakojumā, samaksās preces cenu un depozīta maksu, kas varētu būt 10 centi. Savukārt pēc tam patērētājs izlietoto taru – plastmasas vai stikla pudeli vai skārdeni – varēs nodot un saņemt naudu atpakaļ.  Plānots, ka depozīta sistēmas administrēšanu nodrošinās ražotāju organizācija, kas darbosies ciešā sadarbībā ar mazumtirgotājiem.

“Mēs atbalstām caurspīdīgu sistēmu, kur tiešām visas izlaistās pudeles un atgrieztās pudeles, tiek pārskatītas un kontrolētas, un mēs ļoti labi zinām, kas ir apgrozībā Latvijā un cik mēs saņemam atpakaļ. Tātad tā būs arī bezpeļņas organizācija, kur, ja tiks iegūta peļņa veiksmīgas darbības rezultātā, tā tiks investēta atpakaļ organizācijā, ar mērķi uzlabot efektivitāti,” pauž Latvijas Alus darītāju asociācijas valdes locekle Eva Sietiņsone.

Tieši plastmasas pudeles un metāla skārdenes ir dabā visbiežāk atrodamie atkritumi. Turpretī stikla pudeles apkārt nemētājas, jo tās nododot jau tagad var saņemt nelielu atlīdzību. Memoranda atbalstītājs – uzņēmums “Latvijas valsts meži” – pārliecināts, ka taras depozīta sistēma padarīs tīrāku vidi.

“Tas nebūt nav tā, ka kāds bagāts dabas baudītājs ar zelta ķēdi un dārgu mašīnu, ka tieši viņš kļūs apzinīgāks, ne vienmēr, bet pat tad, ja kāds izmet šīs pudeles, tiklīdz tām ir cena kaut kur tirgū, kāds cits izmanto to kā iespēju, tās salasa un nodod. Vai nu kāds bērns savai kabatas naudai, varbūt kāds deklasētāks tips tā dabū naudu savam aliņam,” stāsta “Latvijas valsts mežu” komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs.

Pirms mēneša pieņemtā Eiropas Savienības direktīva paredz, ka līdz 2025. gadam dalībvalstīm nepieciešams savākt un atkārtotai pārstrādei nodot 77% vienreizlietojamo plastmasas pudeļu, bet līdz 2029. gadam jau  –  90%. Nesasniedzot minētos mērķus, dalībvalstīm varētu piemērot milzu sankcijas – līdz pat 100 miljoniem eiro.

“Mēs bijām parakstījuši memorandu jau arī 2013. gadā, sakot, ka esam gatavi ieviest depozītu. Taču faktiski likums nogulēja likumdevēju plauktos pāris gadus līdz vēlēšanām. Mēs ceram, ka jaunā politika būs arī depozītā un ka depozīts beidzot tiks virzīts uz priekšu,” norāda Šure.

Grozījumi iepakojuma likumā pašlaik tiek apspriesti Saeimā. SKDS aptauju dati liecina, ka iedzīvotāju atbalsts depozīta sistēmai ir virs 90%.

Vairāk par tematu – TV3 Ziņu sižetā