Dzeja, kas rakstīta ar “emodži” ikonām – Raiņa un Aspazijas muzejs aicina iesūtīt savas versijas

2 komentāri

Dzeja, kas rakstīta ar emociju ikonām. Šādus darbus gaida Raiņa un Aspazijas muzejā, lai jau septembrī iesūtītos darbus varētu parādīt apmeklētājiem izstādē ar nosaukumu ”Emodži dzeja”. Ideja izmantot emociju ikonas dzejas rakstīšanā radās māksliniecei Vitai Ekstai. Viņa piebilst, ka vēlas pārbaudīt, cik daudz var paveikt ar mūsdienās tik populārajām emociju ikonām jeb “emodži”.

Māksliniece Vita Eksta rāda pirmos eksperimentus. Šajā gadījumā bija mēģinājums iztulkot nerātnās dainas emociju ikonu jeb piktogrammu valodā. Vita saprata, ka emociju ikonu klāsts ir pārāk nabadzīgs, lai precīzi tulkotu nerātnās dainas. “Mēs sapratām, ka emotikonu zīmes ar kailiem cilvēkiem nav,” viņa saka.

Neatkarīgi no trūkumiem emociju sejiņas un citus “emodži” cilvēki izmanto ļoti bieži. Piemēram, Vitai pazīstama četrus gadus veca meitene viņai raksta vēstules, izmantojot tikai emociju ikonas. Lasot šīs vēstules un novērojot, ka to dara arī citi cilvēki, māksliniecei radās interese par šo jauno valodu.

“Cilvēki bieži tās izmanto, lai izteiktu savas jūtas. Aizsūta smaidiņu un puķīti vai sirsniņas, lai kādu apsveiktu. Tādā veidā viņi sāk aizvietot vārdus ikdienas komunikācijā,” saka Vita.

Visbeidzot, radās ideja par izstādi, kas pašlaik ir vēl tapšanas procesā. Vairāki cilvēki jau ir iesūtījuši savus darbus, bet izstādes veidotāji joprojām aicina cilvēkus piedalīties un iesūtīt savu dzeju, kas rakstīta, izmantojot “emodži” ikonas.

“Jebkurš cilvēks var iesūtīt savu dzeju vai atdzejot šajā vizuālajā valodā.” E-pastu, uz kuru sūtīt “emodži” dzeju, viegli atrast “Facebook” Raiņa un Aspazijas muzeja oficiālajā lapā. Ir jau iesūtīti vairāki darbi, atsaukusies arī kāda sieviete no Itālijas. “Tas ir viņas dzejolis itāliešu valodā, tālāk tulkots angļu valodā un pēc tam “emodži” ikonās. Šis ir tāds mazliet provokatīvs temats, kas liek aizdomāties par valodas lomu ikdienā.”

Raiņa un Aspazijas muzeja pārstāve un topošās izstādes kuratore Elvīra Bloma norāda, ka Latvijā valodas izmaiņu jautājumus jāapskata ļoti uzmanīgi. Tai pat laikā valoda nepārtraukti attīstās.

“Parādās šīs te piktogrammas, mēs ļoti daudz lietojam “emodži” savā ikdienas saziņā, kas atkal atvieglo, paātrina šo saziņu, palīdz arī varbūt izpaust emocijas. Tas, iespējams, nozīmē, ka valoda nespēj pilnībā aptvert to izpausmes veidus un apmetināt izpausmes vajadzību, un nepieciešams vēl kaut kas, ar ko varam vizualizēt mūsu runu,” viņa saka.

“Emodži” dzeju iespējams iesūtīt līdz šis nedēļas beigām, līdz pat svētdienai. Pēc tam izstādes veidotāji atlasīs veiksmīgākos un interesantākos darbus, kas septembrī tiks izstādīti Raiņa un Aspazijas muzeja telpās.
2 komentāri