Drošības sistēma apturēja pašu sistēmu – programmatūras izstrādātāji skaidro EP vēlēšanu iepriekšējās balsošanas misēkļus

Pievienot komentāru
Drošības sistēma apturēja pašu sistēmu – programmatūras izstrādātāji skaidro EP vēlēšanu iepriekšējās balsošanas misēkļus
REUTERS/SCANPIX

Drošības sistēma apturēja pašu sistēmu. Šāds īsumā ir skaidrojums, kādēļ nesen notikušajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās ik pa brīdim datorsistēmas kļūmes dēļ nācās atcelt iespēju balsot jebkurā iecirknī. Programmatūras izstrādātāji norāda uz apstākļiem, kas radušies laika trūkuma dēļ. Nākotnē uzņēmumam nepieciešams vairāk laika un vairāk naudas.

Eiropas Parlamenta vēlēšanās tika nolemts ieviest jauninājumu. Ļaut vēlētājiem balsot ne vien iecirknī, kas piesaistīts deklarētajai dzīvesvietai, bet jebkurā.

Lai tas varētu notikt, bija jāpielāgo programmatūra. Tā iegūtu datus no vēlētājam piesaistītā iecirkņa un pārsūtītu uz to, kur tas reāli ieradies. Sistēma vairākas reizes nedarbojās, liekot vēlēšanu iespēju citos iecirkņos te atcelt, te atkal atjaunot.

“Mums ir daudzi ļoti spēcīgi uzņēmumi, kas pasaules tirgos konkurē, kur darbinieku skaits nav mērāms dažos, bet daudzos desmitos un simtos. Šie uzņēmumi būtu gatavi izstrādāt kvalitatīvas sistēmas,” pauž Saeimas E-pārvaldības apakškomisijas priekšsēdētājs Jānis Dombrava (NA).

Pēdējos deviņus gadus teju visus Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pasūtījumus ieguvis viens uzņēmums ”SOAAR.” Vēlēšanu laikā tas mediju centienus iegūt skaidrojumu sadarbības pārrāvumiem ignorēja. Izsaukts uz Saeimas E-pārvaldības apakškomisiju, uzņēmuma pārstāvis sacīja, ka sistēmu pārrāvumi bijuši saistīti ar drošības risinājuma jutīgumu. Tas bloķējis pats sevi.

“Tas, kas ir jautājums, – vai neveidojas asimetriska atkarība no viena izstrādātāja? Vai atkarība neveidojas nevajadzīga?” vaicāja Saeimas E-pārvaldības apakškomisijas deputāts Daniels Pavļuts (AP).

“Piesakoties atklātā, konkursā tie citi pretendenti nepiesakās. Tāpēc, ka tā joma ir tik specifiska,” skaidroja CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa.

Iepriekš paši politiķi bija spiesti atzīt, ka daļu vainas jāuzņemas pašiem. Iekavētā valsts budžeta dēļ arī šis pasūtījums veikts novēloti. Taču nepiekrīt, ka problēma ir naudā. Eiropas Parlamenta e-risinājumiem tika piešķirti 215 000 eiro. Taču uzņēmuma vadītājs norāda, ka reālās cenas ir vairākkārt lielākas.

“Katras vēlēšanas mēs nodrošinām pilnā apjomā, vispilnīgākajā Eiropā, par 300 000 eiro. Ja paņemsim jebkuru citu valsti, šāds pakalpojums ievērojami mazākā apjomā sākas no 1,5 miljoniem. Šis mums ir reprezentabls projekts un to izmantojam, lai tiktu pie pasūtījumiem citur. Ko arī saņemam,” saka SIA “Soaar” vadītājs Renārs Kadžulis.

Lai izvairītos vismaz no sarautajiem termiņiem, tiek apsvērta iespēja, ka Centrālā Vēlēšanu komisija pieprasa ilgtermiņa budžetu. Atbalsts tam, gan atkarīgs no pašiem politiķiem. “Te ir jautājums, cik daudz resursus mēs esam gatavi ieguldīt un cik savlaicīgi izstrādāt. Jautājums, cik tas maksā un vai atmaksājas,” saka Bērziņa.

Katrā ziņā, notikumi Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latviju atkal attālina no ieceres balsot internetā, kā to veiksmīgi dara Igaunija.