Dramatiski pieaudzis mācību vīzu pieteikumu skats no trešajām valstīm

0 Komentāru

Pēdējos gados drastiski pieaudzis mācību vīzu skaits no trešajām valstīm, un lērumu no tām mūsu dienestiem ārvalstīs nākas atteikt bažās par to, kāpēc šie cilvēki vēlējušies nokļūt Latvijā.

Latvijas konsulārā dienestā ar bažām tika piesaukts mācību vīzu pieteikumu skaits no trešajām valstīm, kas pēdējos gados audzis dramatiski, galvenokārt no Indijas. Teju pusi pieteikumu no šīs valsts nākas atteikt šaubās, vai tiešām mācībās ir mērķis šo cilvēku vēlmei nokļūšanai Latvijā.

“Piemēram, tas īstenībā nav joks, tā ir prakse. Klejo jautājumu saraksts, ko konsuls prasīs intervijas laikā. Ko studēsi? “Studēšu matemātiku, dzīvošu kopmītnēs.” Ja jautājumus uzdod mainītā secībā, atbilžu secība nemainās. Pajautā: Kur jūs braucat?, atbilde ir “Twenty one”,” stāsta Ārlietu ministrijas (ĀM) Konsulārā departamenta direktore Gunta Japiņa.

Kamēr ĀM ziņo par šo tendenci, Saeimā ir likumprojekts, kas ļautu ārvalstu studentiem bakalaura studiju laikā strādāt ne tikai 20, bet 40 stundas nedēļā, proti, pilnu slodzi.

Atbalstošā pozīcijā pret minētajiem likuma grozījumiem bijusi “Attīstībai/Par!” frakcija, kuras deputāts Mārtiņš Staķis pats nodarbinājis ārvalstu studentus, tiesa gan, maģistrantūras laikā – tie jau var strādāt 40 stundu nedēļā.

“Viņi pārsvarā izvēlas laiku, piemēram, no plkst. 17.00 līdz vakaram vai brīvdienās. Es neredzu problēmu gan studēt, gan strādāt. Tajā pašā laikā mēs neuzskatām, ka uz studentu rēķina būt šeit jārisina darbaspēka problēmas. Ja PMLP nāks ar priekšlikumu, kā varam palīdzēt uzņēmējiem atrasts darbarokas, ko viņi arī ir apsolījuši, mēs neesam principiāli šajā jautājumā,” apgalvo Staķis.

Saeimas atbildīgo komisiju vadītāji atzīst, ka šis jautājums jāvērtē arī no valsts drošības aspekta. “Ja pēkšņi atļauj ļoti daudz strādāt, jautājums, kurā brīdī mācās un vai vispār tam nav kādi citi iemesli. Tad gan mēs varētu jau vairāk runāt un uztraukties par cilvēkiem, kuri šeit vēlas vai nu mācīties vai, visticamāk, uzturēties,” norāda Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Māris Kučinskis (ZZS).

“Uzklausot arī augstskolas, tās ir negatīvi noskaņotas. Viņiem arvien biežāk rodas problēmas ar šiem studentiem, kuri it kā ir uzskaitē, bet reāli uz studijām nenāk. Tad Iekšlietu ministrijai problēmas viņus meklēt rokā un ar viņiem strādāt,” pauž Saeimas Iekšlietu komisijas vadītājs Juris Rancāns (JKP)

Patlaban minētais likumprojekts ir atlikts līdz plašākai imigrācijas politikas izstrādei.
0 Komentāru