Komentāri
Dombrovskis: Informācijas noplūde “Citadeles” bankas cenu samazināja par septiņiem miljoniem eiro
FOTO: LETA

Informācijas noplūde saistībā ar AS “Citadele banka” (“Citadele”) pārdošanas procesu bankas cenu samazināja par septiņiem miljoniem eiro, šodien žurnālistiem pēc valdības sēdes sacīja ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP/V).

Vaicāts, vai “Citadeles” pārdošanas rezultātā valsts cietīs zaudējumus, Dombrovskis uzsvēra, ka runāt par zaudējumiem nav korekti.

“Bankas un jebkura uzņēmuma pašu kapitāls ir auditora novērtējums. Tas ir līdzīgi kā ar nekustamo īpašumu, ko vērtētājs novērtē par konkrētu cenu, bet pēc kāda laika šī summa var mainīties. Eiropas Reģionālās attīstības banka ir skaidri pateikusi, ka “Citadeles” pārdošanas process ir caurskatāms. Mēs darījām visu iespējamo, lai bankas iegādē radītu konkurenci, bet tam tika likti dažādi objektīvi šķēršļi, piemēram, ģeopolitiskie apstākļi, kā arī nopludinātā informācija par “Citadeles” pārdošanas gaitu,” atzina ekonomikas ministrs.

Pēc viņa teiktā, informācijas nopludināšana par “Citadeles” pārdošanas procesu mazināja potenciālo investoru skaitu un konkurenci. “Mēs vēlējāmies nodrošināt lielāku konkurenci un pircēju skaitu, tomēr to negatīvi ietekmēja informācijas nopludināšana, kā rezultātā daži investori uzzināja par citu konkurentu interesēm. Informācijas noplūde valstij ir izmaksājusi aptuveni septiņus miljonus eiro,” teica Dombrovskis.

Runājot par “Ripplewood Holdings” piedāvāto cenu par “Citadeles” valsts daļām aptuveni 74 miljonu eiro apmērā, finanšu ministrs Andris Vilks (V) atzina, ka bankas novērtējumu veica cienījama franču institūcija “Societe Generale”, kā arī piebilda, ka Eiropas banku sektors nav izgājis stresa testus un tās tiek pārdotas par zemāku cenu.

“Patlaban Eiropā banku skaits, kas tiek pārdotas, ir daudz lielāks nekā to banku skaits, kas ir gatavas tās iegādāties. Eiropas Komisijas rīcībā ir saraksts ar bankām, kuras tiek pārdotas zem to nominālvērtības,” uzsvēra Vilks.

Savukārt premjerministre Laimdota Straujuma (V) atgādināja, ka Privatizācijas aģentūrai šis ir trešais mēģinājums pārdot banku. “Labi, ka “Citadeli” nepārdeva “Snoras” bankai. Es pat nezinu, ko mēs [pēc tam, kad “Snoras” bankrotēja] šādā gadījumā būtu darījuši. Ja mēs tagad nepārdotu “Citadeli”, tad Eiropas Komisija to pārdotu par jebkādu cenu,” sacīja Straujuma.

Jau ziņots, ka Latvijas valdība akceptējusi ASV fonda “Ripplewood Holdings” izteikto bankas “Citadele” iegādes piedāvājumu. Tas paredz, ka “Ripplewood Holdings” iegādāsies 25% bankas akciju, 50% iegūs patlaban publiski oficiāli nenosaukti investori, bet 25% kapitāldaļu savā īpašumā saglabās Eiropas Reģionālās attīstības banka (ERAB).

Privatizācijas aģentūras (PA) vadītājs Ansis Spridzāns atzina, ka valsts līgumu ar “Ripplewood Holdings” par “Citadeles” valsts daļu iegādi plāno parakstīt dažu nedēļu laikā.

Jau ziņots, ka patlaban PA ieguldījums bankas “Citadele” subordinētajā kapitālā ir 64,33 miljoni eiro. Darījuma ietvaros banka “Citadele” atmaksās 18,4 miljonus eiro no šī aizdevuma. Savukārt Eiropas Rekonstrukciju un attīstības banka (ERAB) pārfinansēs daļu no subordinētā aizdevuma 11,21 miljona eiro apmērā. Atlikušo aizdevuma daļu 34,72 miljonu eiro apmērā saskaņā ar pašreizējo līgumu banka “Citadele” atmaksās līdz 2017.gada beigām, un par šo aizdevumu valsts saņems procentu maksājumus pilnā apmērā.

Līdz ar to panāktie darījuma nosacījumi ļaus valstij atgūt vairāk līdzekļu, nekā 2010.gadā banka “Citadele” saņēma valsts atbalsta veidā, informē PA. Kopumā banka “Citadele” saņēma valsts atbalstu 377,91 miljona eiro apmērā. Saņemot maksu par akcijām, atmaksājot subordinēto aizdevumu, kā arī pieskaitot līdz šim atmaksāto valsts atbalstu un samaksātos procentu maksājumus par valsts atbalsta izmantošanu, valsts būs atguvusi visus bankas izveidē ieguldītos līdzekļus.

Panāktais darījums iekļaujas iepriekš Eiropas Komisijas apstiprinātajā laika grafikā, kas paredz bankas “Citadele” akciju pārdošanas līgumu noslēgt līdz 2014.gada 31.decembrim. Savukārt, lai investors varētu iegūt būtisku līdzdalību bankā “Citadele”, pēc akciju pirkuma līguma parakstīšanas tam būs jāsaņem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, kā arī Lietuvas un Šveices banku uzraugu piekrišana. Ievērojot normatīvos aktus, Latvijas, Lietuvas un Šveices banku uzraugu piekrišanas saņemšana var prasīt piecus sešus mēnešus, jo ir nepieciešams izvērtēt potenciālos investorus pēc vairākiem kritērijiem – brīva kapitāla pietiekamība, finansiālā stabilitāte, ieguldīšanai paredzēto līdzekļu izcelsmes legalitāte, investora reputācija, biznesa plāns.

Atbilstoši Eiropas Komisijas 2014.gada 9.jūlija lēmumam darījums ir jāpabeidz līdz 2015.gada 31.martam.

Pašlaik Latvijas valsts īpašumā ir 75% mīnus viena bankas “Citadele” akcija, savukārt 25% un viena akcija pieder ERAB.

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl