Dienvidu tilts joprojām nasta Rīgas budžetam; Ušakovs bēg no jautājumiem par neizdevīgā aizņēmuma pārkreditēšanu

14 komentāri
Dienvidu tilts joprojām nasta Rīgas budžetam; Ušakovs bēg no jautājumiem par neizdevīgā aizņēmuma pārkreditēšanu
Foto: Rihards Vīgants, f64

Šoruden apritēs desmit gadi kopš Dienvidu tilta atklāšanas. Tam daļēji izdevies atslogot centru no satiksmes, taču rīdzinieki joprojām nav atmaksājuši pat pusi no Dienvidu tilta augstajām izmaksām. Tās sadārdzina tilta finansēšanai ņemtā kredīta augstās procentu likmes. Šobrīd tirgū aizņemšanās ir sešas reizes lētāka, taču Rīgas domes vadība tilta pārkreditēšanu uzskata par nelietderīgu.

2008. gada novembrī atklāto Dienvidu tiltu joprojām nereti sauc par “zelta tiltu”. 1. un 2. būvniecības kārtas izmaksas pārsniedza 800 miljonus eiro, to ierindojot dārgāko tiltu topos pasaulē. Vairāk nekā 40% no izmaksām veidoja kredīta piesaiste “Deutsche Bank”.

Neizdevīgo un joprojām noslepenoto aizņēmumu Rīgas domei un tilta cēlājiem palīdzēja kārtot nu jau bankrotējušas “Parex” bankas vadība. Kā izpētījis satiksmes jomas eksperts Jānis Butāns, kurš startēs Saeimas vēlēšanās no JKP saraksta, kredīts rīdziniekiem būs jāmaksā vēl desmit gadu un summas ir milzīgas.

“Dienvidu tilts ir viena no lielākajam izdevumu pozīcijām Rīgas budžetā un veido vairāk nekā 50 miljonus ik gadu. Vislielākā ir “Rīgas satiksmei”, bet tur cits stāsts. Ja salīdzinām, cik tiek piešķirts Rīgas domes Satiksmes departamentam, tie ir gandrīz 25 miljoni, tad summas ir vienkārši nesalīdzināmas,” skaidro Butāns.

Kredīta izmaksas ir saistītas ar augsto procenta likmi – 6,8% gadā. Salīdzinājumam – šobrīd Rīgas dome Valsts kasē aizņemas ar likmi procentu gadā. Domes opozīcijas pārstāvis Juris Pūce, kurš iepazinies ar līguma konfidenciālo daļu, uzskata, ka neizdevīgais kredīts jau sen bija jāpārkreditē. To esot iespējams izdarīt, samaksājot vienreizēju soda naudu, kura tiek aprēķināta no atlikušā maksājuma.

“Mani aprēķini liecina, ka viena gada ietvaros Rīgas domei būtu jāmaksā tikpat, cik viņi šobrīd maksā, bet pēc tam visus gadus uz priekšu, sākot no nākamā gada, izmaksas būtu piecas, sešas reizes mazākas nekā šobrīd, bet nodokļus maksātāji iegūtu par 40 miljoniem labākus pakalpojumus. Būtu iespējams risināt arī ielu remonta vai bērnudārzu pieejamības jautājumus,” uzskata Pūce.

Lai arī jautājums pacelts Nila Ušakova vadītājā Finanšu komitejā, mērs par pārkreditēšanu ar TV3 Ziņām sev ierastā stilā vispirms negribēja runāt un izvairīgu komentāru sniedza tikai ar otru piegājienu.

Finanšu departamentā TV3 Ziņām uzsver, ka pērn iespēja pārkreditēt vērtēta, taču secināts, ka ieguvumu nebūtu. “No vienas puses, var runāt ar visām bankām, un es jums piekrītu, ka nav tāda darījuma, kuru nav iespējams pārkreditēt. No otras puses, ja tas izmaksā dārgāk nekā maksājot atlikušos, vienā līgumā – astoņus, otrā – 10 gadus, es neredzu lielu jēgu pārkreditēšanu veikt,” saka Finanšu departamenta pārstāvis Andris Konošonoks.

Pēc Finanšu departamenta aplēsēm, sadārdzinājums būtu 12 miljoni eiro, taču, aizbildinoties ar līguma konfidencialitāti, netiek atklāts, tieši cik izmaksātu neizdevīgā līguma laušana.

Rīgas domes maksājumi par Dienvidu tiltu šobrīd vairs nenonāk kredītu izsniegušajai “Deutsche bank”. Tā saistības pārdevusi 11 komersantiem, kuri savā starpā katru gadu sadala 50 miljonus vērto maksājumu. Tā kā līgums ir noslepenots, Rīgas dome arī neatklāj, kam tieši miljoni tiek maksāti.

Līdz ar to nav iespējams pārliecināties vai starp kredītmaksājumu saņēmējiem ir  juridiskas vai fiziskās personas, kuras piedalījās savulaik  neizdevīgā kredīta kārtošanā. Līgumam piešķirts dienesta vajadzībām statuss, bet kā deputāts Juris Pūce to varējis izlasīt. Esot slēgts otras puses, nevis Rīgas domes interesēs.