32 komentāri

Vairākas nevalstiskās organizācijas lūgušas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim neizsludināt nesen pieņemtos likuma grozījumus, kas būtiski ierobežo “ātro kredītu” likmes un liedz tos reklamēt.

Pazīstami sportisti, mūzikas producenti un sabiedriskā labuma organizācijas uzskata, ka šīs izmaiņas varētu būtiski mazināt dažādām nozarēm pieejamo ziedojumu apmēru.

Tikmēr deputāti aicina meklēt ienākumus citur un norāda uz milzīgo salīdzinoši trūcīgo cilvēku skaitu Latvijā, kuri šo kredītu dēļ grimst parādos un kuriem jaunā kārtība nāks par labu.

“Ātros kredītus” ierobežojošo likumu Saeima pieņēma pēdējā sēdē pirms parlamenta vēlēšanām. Tie astoņkārtīgi – līdz 25% gadā – samazina maksimālo patēriņa kredīta likmi. Tāpat paredzēts aizliegt “ātro kredītu” reklāmas.

Taču Valsts prezidenta kanceleja saņēmusi ap 20 vēstulēm, kurās lūgts likumu neizsludināt. Tās parakstījuši vairāki sportisti, kuriem “ātro kredītu” devēji ir galvenais sponsors. Sportistu menedžeris Edgars Buļs apgalvo, ka pludmales volejbolistiem Jānim Šmēdiņam un Aleksandram Samoilovam atbalsts jau samazināts uz pusi.

Edgars Buļs
Latvijas sportistu menedžeris

Ja finansējums pazūd no “ātrajiem kredītiem”, ir apdraudēta gatavošanās, ir apdraudēts sniegums nākamajās sezonās un ir apdraudēta pat iespēja kvalificēties olimpiskajām spēlēm, jo caur sacensībām pludmales volejbolā var tikt uz olimpiskajām spēlēm, kas ir galvenais sporta notikums pasaulē, kurā tiek reprezentēta valsts. Tāpēc es aicināju valsts galveno amatpersonu izvērtēt riskus.

Līdzīgas bažas pauž mūzikas industrija, kurai “ātro kredītu” ziedojumu pazaudēšana būšot milzīgs trieciens.

Vēstules ar lūgumu neizsludināt likumu parakstījušas arī abas lielākās darba devēju organizācijas, dzīvnieku patversmes ”Ulubele” vadītāja Ilze Džonsone, kā arī Latvijas Reklāmas asociācija un citas. Tikmēr Saeimā uzskata, ka vēstules ir pēdējais izmisīgais mēģinājums apturēt likuma izmaiņas, kuras pieņemtas, lai nepieļautu cilvēku nonākšanu parādu jūgā.

Edvards Smiltēns
Saeimas deputāts (LRA)

Tas ir nozīmīgs solis uz priekšu, lai mēs ierobežotu biznesu, kurš faktiski paņem naudu no tiem, kuriem naudas nav. Mēs zinām, ka Latvijā ir 174 000 cilvēku, kuri laicīgi nespēj pildīt savas saistības 200 eiro apmērā.

Smiltēns uzskata, ka tā vietā, lai izdarītu spiedienu uz Rīgas pili, no “ātro kredītu” naudas pārtikušajiem esot jāmeklē ienākumi citur. Tomēr to, ka Saeimas pieņemtais likums ir pārāk drastisks, uzskata arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

“Mēs no sākta gala esam teikuši, ka tā procentlikme ir ļoti zema, un es neesmu pārliecināta, ka pie tās var eksistēt liela daļa no nebanku kredītu veidiem. Visticamāk, mazu summu kredīti nebūs iespējami,” uzskata PTAC vadītāja Baiba Vītoliņa.

Turklāt likumā esot pretrunas par to, no kādas summas būs jāizvērtē klienta maksātspēja. Savukārt reklāmas ierobežojumus būšot grūti kontrolēt, īpaši internetā un ārvalstīs reģistrētos televīzijas kanālos. Rīgas pilī norāda, ka lēmums par to, vai strīdīgo likumu izsludināt, vēl nav pieņemts. Tas Vējonim ir jāizdara līdz svētdienai. Līdz šim laikam arī jāpieņem lēmums par čekas maisu atvēršanas likumu.

TOP komentāri

  • Buļam
    +83 +82 -1

    Buļam

    Nabadzīgiem cilvēkiem ir jāmaksā par turīgu cilvēku nokļūšanu olimpiskajās spēlēs. Apbrīnojama loģika.
  • ausekli
  • Grand Total

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl