“Decembra drudzis”: gada nogalē strauji kāpuši izdevumi valsts budžetā

2 komentāri

Straujš izdevumu pieaugums valsts budžetā tieši gada pēdējā mēnesī ir kļuvusi par tradīciju, kas atkārtojas gadu no gada. 2016. gada decembris nav bijis izņēmums.

Plānojot budžetu, bija paredzēts, ka atlīdzībām valsts pārvaldes iestādēs decembrī tiek atvēlēti gandrīz 102 miljoni eiro. Taču, kā liecina Valsts kases dati, atlīdzību izmaksāšanai decembrī patiesībā izlietots krietni vairāk – 117,7 miljoni eiro. Salīdzinot ar plānu, tas ir 15,7 miljonu eiro pieaugums.

Neplānoti lieli pagājušajā mēnesī bijuši arī izdevumi par precēm un pakalpojumiem. Šim mērķim bija paredzēti 65 miljoni, taču faktiski iztērēti 92,7 miljoni, kas ir par 27,7 miljoniem eiro vairāk, salīdzinot ar plānu.

Valsts iestāžu īstenotajai praksei decembrī tērēt ar vērienu diagnozi ir uzstādījis izglītības ministrs Kārlis Šadurskis, kurš iepriekš vadīja Saeimas Budžeta komisiju.

Kārlis Šadurskis, izglītības ministrs (“Vienotība”)

Es to saucu par decembra slimību, kad visas neprecizitātes plānošanā, kuras ir neizbēgamas, jo nav iespējams ļoti precīzi pilnam gadam visu saplānot, tad ir visu resoru vēlme iztērēt līdzekļus.

Kāpēc decembrī būtiski palielinās izdevumi, Finanšu ministrija šonedēļ atteicās skaidrot, norādot, ka to nevar darīt, pirms nav saņemts Valsts kases oficiālais pārskats par 2016. gada budžeta izpildi.

Foto

Bet bijušais finanšu ministrs Jānis Reirs, kura vadībā tapa iepriekšējais valsts budžets, uzskata, ka ir virkne objektīvu iemeslu, kāpēc decembrī tradicionāli tiek piedzīvots straujš izdevumu lēciens.

Jānis Reirs, bijušais finanšu ministrs (“Vienotība”)

Piemēram, [ar] precēm un pakalpojumiem lielākā problēma ir pārsūdzība. Bieži vien šī procedūra ar visām pārsūdzībām un ar visu pārējo tieši šajā gada termiņā arī noslēdzas.

Argumentam par objektīviem iemesliem izdevumu straujajam kāpumam decembrī nepiekrīt valsts kontroliere Elita Krūmiņa. Intervijā LNT rīta ziņu raidījumā “900 sekundes” viņa ir paudusi kritiku par to, kā valsts iestādes gada pēdējā mēnesī rīkojas ar nodokļu maksātāju naudu.

Elita Krūmiņa, valsts kontroliere

Vienmēr ir jāatceras, ka mūsu valstī budžets ir ierobežots. Ir dažāda veida pamatotas vajadzības. Un, man liekas, neviens privātajā sektorā neveiktu nepamatotus maksājumus. Piemēram, apmaksājot nevajadzīgu maksājumu gadu uz priekšu par auto nomu, kas ir jāmaksā katru mēnesi, bet samaksājot gadu uz priekšu visus maksājumus par 12 mēnešiem tikai tāpēc, lai iztērētu šos līdzekļus. Tā nav valstiska pieeja.

Savukārt bez atbildes paliek Jānim Reiram uzdotais jautājums, kāpēc decembrī nav bijis iespējams precīzi ieplānot naudu atlīdzību izmaksāšanai, kas novedis pie tā, ka izdevumi algu fondā neplānoti palielinājušies pat par vairākiem miljoniem.

Tikmēr Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Jānis Vucāns ir pārliecināts, ka precīza izdevumu plānošana decembrī nemaz nav iespējama, jo tas ir mēnesis, kad tiek izvērtēts valsts darbinieku veikums un labākie saņem prēmijas, kuru apmērs, viņaprāt, nav paredzams.

Jānis Vucāns, Saeimas Budžeta komisijas vadītājs (ZZS)

Diemžēl tā plānošanas sistēma Latvijā ministriju līmenī ir tāda, ka īsti ieplānot prēmijas, šādas ārkārtas prēmijas par īpašiem rezultātiem, tas tur nav paredzēts.

Neizpratni par to, kāpēc atlīdzības budžetu nav iespējams laikus paredzēt, pauž bijusī valsts kontroliere, Saeimas opozīcijas deputāte Inguna Sudraba. Viņasprāt, tās ir tikai atrunas un patiesais iemesls tā sauktajam “decembra drudzim” ir vēlme iztērēt gada laikā ietaupīto naudu, jo pretējā gadījumā ietaupījums būtu jāatgriež valsts kasē.

Inguna Sudraba, “No sirds Latvijai” Saeimas frakcijas vadītāja

Prakse turpinās gadu no gada – kad ietaupām līdzekļus, tad mēs par katru cenu cenšamies tos iztērēt. Normāli vadot darbu valsts pārvaldē, nozīmē plānot arī darbinieku ikgadējo novērtēšanu, kas parasti notiek gada beigās, kāda ir šī tradīcija. Tas nozīmē, ka arī plānojot resursus, decembrī loģiski būtu izveidots plāns, kurā ir nedaudz paaugstināts atlīdzības fonds, ņemot vērā šo gada novērtējumu.

Līdzīgs viedoklis ir Fiskālās disciplīnas padomei, kuras uzdevums ir uzraudzīt, cik atbildīgi tiek sagatavots valsts budžets. Padomes pārstāve Dace Kalsone uzskata, ka ministrijām ir daudz rūpīgāk jāplāno izdevumi, jo līdzšinējā pieredze ar novirzēm gada nogales izdevumos liecina, ka plānošanas spējas ir vājas.

2 komentāri