Darba devēji novērtē ārvalstu studentus un uzskata, ka viņi spēj atbildīgi sabalansēt mācības ar strādāšanu

Pievienot komentāru

Politiskajā dienaskārtībā šobrīd aktuāls jautājums ir par trešo valstu studentu nodarbināšanu. Latvijas uzņēmēji, kuri izmanto šo darbaspēku, norāda, – trešo valstu pilsoņi risina strādājošo trūkuma problēmu mūsu valstī.

Piemēram, zvanu centrā 60% strādājošo esot studenti, kuru lekciju un eksāmenu grafiks tiekot ņemts vērā darbalaika noteikšanā. Ar likumu ierobežotais darba stundu skaits esot traucēklis. “Viņi tiešām palīdz aizpildīt tās darbavietas, jo galvenā interese ir par starptautiskajām valodām, jo mēs apkalpojam klientus desmit dažādās valodās. Starptautiskajās valodās runājošus darbiniekus nav tik viegli atrast mūsu darba tirgū,” uzsver ”Transcom Worldwide Latvia” personāla nodaļas vadītāja Līga Millere.

Tikmēr kādā Vecrīgā bārā Rīgas Tehniskās universitātes aviācijas transporta divi studenti no Indijas mazgā glāzes un traukus, reizēm gatavo dzērienus. Šādā darbā, kad bāra specifikas dēļ nav iespējams prognozēt darba laika beigas, esot liela problēma, ja klientu plūsmas pašā karstākajā brīdī iestājas Imigrācijas likumā maksimāli atļautā 20. darba stunda.

“Viņi nav no tiem ekonomiskajiem bēgļiem, bet tiešām visi mācās. Ar ko man bijusi pieredze, bijusi tiešām laba pieredze. Es domāju, ka puse no Rīgas restorāniem pateicīgi tiem indiešiem, ka viņi vispār ir. Man šķiet, ka puse no Rīgas restorāniem būtu ciet, jo viņi ir liels atspaids,” noteic ”Cuba Cafe” īpašnieks Arnis Bikšus.

Savukārt sūtījumu piegādes uzņēmumā ”Omniva” 30% no paku šķirotājiem ir ārvalstu studenti. Atrast vietējos Latvijas iedzīvotājus neesot bijis iespējams ne “CV-online”, ne Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA). Te neuzskata, ka strādāšana grautu mācību kvalitāti tik ļoti, lai anulētu termiņuzturēšanās atļauju.

“Mēs kā darba devējs ļoti nākam pretī un mēģinām viņu darba grafiku pielāgot studiju grafikam, lai, ja ir agrā lekcija pulksten 8.00, mēs viņam neieliekam nakts maiņu iepriekšējā dienā strādāt,” norāda ”Omniva” vadītāja Latvijā Beāte Krauze-Čebotare.

Uzņēmumā secināts, – ārvalstu studentiem pēc studiju maksas nosegšanas vairs nav ietaupījumu, lai maksātu par īri, ēdināšanu un transportu, tāpēc strādāšana ir svarīga. Taču, kā novērojusi Latvijas Universitātes studentu kopmītņu vadītāja, – ne visiem izdodas atrast tādu labi apmaksātu pusslodzes darbu, lai ar Imigrācijas likuma maksimālajiem 20 darba stundu griestiem varētu pietiekami sevi uzturēt.

“Esmu dzirdējusi briesmīgus stāstus, ka tie studenti ir dzīvojuši pāris mēnešus badā un pārtiek no tā, ko draugi vai paziņas iedod,” atklāj LU studentu viesnīcas vadītāja Vita Krīpena.

Galīgais balsojums par Imigrācijas likuma grozījumiem gaidāms līdz Saeimas vasaras pārtraukumam.