Dabas skaitītāji šogad pēta un kartē iežu atsegumus

1 komentārs

Alas, klintis, dažādu iežu atsegumi – tās ir unikālas dabas vērtības, kas Latvijā ir sastopamas bieži. Tik bieži, ka visas pat vēl neesot apzinātas, un to precīzu skaitu, atrašanās vietas un bioloģisko dažādību noteiks dabas skaitītāji, kas šobrīd sākuši tieši dažādu iežu atsegumu izpēti.

Lojas upes ielejā dabas skaitītāji atraduši kopumā 56 atsegumus. Mazākais no tiem tikai pavisam nedaudz pārsniedz Eiropas noteikto minimumu. Lai tiktu kartē, atsegumam ir jābūt vismaz pusotru kvadrātmetru lielam. Savukārt lielākā klints šajā apkaimē esot 127 metrus gara un 12 metrus augsta.

“Pamatieži tie ir tie, kas atrodas zem zemes irdenās virskārtas, ko ledus laikmetā ir ledājs sanesis. Bet apakša atrodas jau senāki ieži, kas jau ir tādi cieti, cementēti, reizēm arī nav ļoti cieti kā smilšakmens. Un reizēm ir ļoti cieti kā dolomīts, kaļķakmens. Tos sauc par pamatiežiem, un tie ir daudz, daudz senāki. Simtos miljonu gados mērāms senums,” norāda Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts – kontrolieris Dainis Ozols.

Ielejā uzskaitītās lielās klintis ir vērtīgs Eiropas mēroga biotops. Tajā aug plašs sugu klāsts, kas atrodas ārpus konkurences.

“Atseguma gadījumā tās pamatā ir sūnas, ķērpji, ir arī tādi lakstaugi, vaskulārie augi, papardītes. Arī aļģes, protams. Tiem patīk tas, ka tur viņus nenomāc citi organismi. Varbūt, ka tās sūnas tikpat labi augt arī te uz celiņa. Bet te pāri aug ziedaugi, krīt lapas. Viņi vienkārši nespētu šeit augt,” stāsta Dainis Ozols.

Pašlaik Latvijā ir nokartēti apmēram 800 atsegumu, tā ir apmēram 1/3 daļa kopējā iespējamā skaita. 2/3 iežu un klinšu atrodas Gaujas Nacionālajā parkā.

Populārākie Latvijā esot Devona smilšakmens atsegumi. Mīkstuma dēļ tos ir iemīļojuši ne tikai putni un kukaiņi, kas tur bieži vien iemitinās, bet arī cilvēki, kas veic dažādus apšaubāma satura gravējumus.

“Šai dzīvotnei, šim biotopam tas kaitē vislielākajā mērā. Skrāpējot tiek iznīcināta tā vide, kas tur ir izveidojusies jau ļoti ilgā laikā, varbūt pat simtos gadu. Un līdz ar to tur tie raksturīgie augi vairs nevar augt. Tur nāk iekšā jau kaut kādas citas, neraksturīgas sugas. Vai arī vispār nekas neaug,” norāda Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts – kontrolieris Dainis Ozols.

Tāpēc visi, kas mēdz kaut ko iegravēt dabas vērtībās, tiek aicināti izpausties kādā citā dabai saudzīgākā veidā.