Dabas aizsardzības pārvalde secinājusi, ka sugu aizsardzības stāvoklis Latvijā būtiski nav uzlabojies

Pievienot komentāru

Esam pieraduši uzskatīt, ka Latvija ir viena no viszaļākajām valstīm – ja ne pasaulē, tad Eiropā. Taču Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) apkopotā informācija liecina, ka mums šajā jomā nemaz tik lieliski nesokas. Piemēram, pļavas, kas ir būtiska Latvijas ainavas daļa, pie mums izzūd arvien lielākās platībās.

DAP, gatavojot kārtējo ziņojumu, kas Eiropas Komisijai reizi sešos gados jāiesniedz par dzīvotņu un sugu aizsardzības stāvokli, secinājusi, ka šajā laikā būtisku uzlabojumu nav. Tur, kur dzīvotnes atrodas aizsargājamo ainavu apvidū, to stāvoklis ir kļuvis labāks, taču – ar to nepietiek. Piemēram, meža dzīvotņu aizsardzība ir atstāta novārtā, arī pelēko kāpu.

“Notiek izbraukšana ar kvadricikliem, atpūtnieku radītā slodze. Arī pelēkajās kāpās, kas ir vairāk kā zālāji, tika izmantotas lauksaimniecībā un tika ganītas govis vai aitas. Tagad tas nenotiek. Šobrīd daudzās vietās koku apaugums ir pārāk liels un ir jāsamazina. No dabas aizsardzības viedokļa vajag šo apaugumu samazināt, bet, kā to uztver vietējie iedzīvotāji, ka cērtam kokus,” stāsta DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.

DAP secina, ka rādītāji apgāž pieņēmumu par Latviju kā vienu no zaļākajām valstīm. Visstraujāk izzūd dabiskie zālāji jeb pļavas, kas ir nozīmīga Latvijas ainavas daļa. Pļavas, ko neapsaimnieko, apmežojas, bet tās, kur ir intensīvāka lauksaimniecība, pārvēršas aramzemēs.

“Apputeksnētāji nepieciešami, lai būtu ražas. Ja viņiem nav, kur baroties, ražu nodrošināt ir grūtāk. Tā ir gan sugu daudzveidība. Tas, ko zālājiem vajag, ir ekstensīva apsaimniekošana – ganīšana, pļaušana. Lopu skaits ir tāds, kāds ir, pieprasījums pēc produktiem arī tāds, kāds ir,” turpina eksperte.

Pašlaik bioloģiski vērtīgo zālāju palikuši vien 2%. Tuvā nākotnē valstij vajadzētu noteikt mērķi, cik lielas mežu un zālāju platības jāsaglabā, lai varētu spriest, vai ar bioloģisko daudzveidību viss ir kartībā.

Viens no veidiem, kā zālājus glābt, ir izmantot tos kā ganības. Tāpēc Latvijas Dabas fonds ir izveidojis mobilo ganāmpulku, kas viesojas dažādās pļavās. Pašlaik šādi mobilie lopiņi ganās Balonu pļavā Siguldā.

Saimnieki, kuriem pašiem lopu nav, aicina pie sevis ganāmpulku. Kopskaitā tajā ir vairāk nekā 60 govju un 200 aitu, bet Gaujas krastos zem gaisa vagoniņa trosēm ganās astoņas govis.

Tā kā cauri Balonu pļavai ved pastaigu takas, cilvēki aicināti lopus netraucēt un aiz sevis aizvērt aploka vārtiņus.