Daba satrakojusies – netipiski agri zied lazdas un alkšņi, bet mežos atrodamas gailenes

33 komentāri

Šobrīd patiešām šķiet, ka daba ir satrakojusies – sajūta, ka pavasaris klāt. Tas redzams arī dabā – daudzviet Latvijā jau zied lazdas un alkšņi, tek kļavu sula, daži arī dodas sēņot.

Līdz ar lazdu un alkšņu netipiski agro ziedēšanu uzmanīgiem jābūt cilvēkiem ar alerģijām. Jau trešdien sāksies ziedputekšņu monitorings, lai ļaudis ar alerģijām zinātu putekšņu koncentrāciju gaisā. Tik agri Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes eksperti to dara pirmo reizi novērojumu vēsturē.

“Negaidīti sākusies putekšņu sezona. Parasti šo mēs visu darām martā vai februāra beigās,” stāsta LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes vadošā pētniece Olga Sozinova.

Putekšņu alerģiju izraisītās reakcijas ir acu asarošana, deguna tecēšana, aizlikts deguns, grūtības elpot, šķavas nieze, apsārtums. Nav gan zināms, vai mitrais laiks ļaus putekšņiem plaši izplatīties. Alkšņu un lazdu ziedēšana pārsteigusi pat ekspertus Somijā, kuriem tiks sūtīti mūsu ziedputekšņi.

“Šīs lazdu skaras mums ir ievāktas Kurzemē pirms divām dienām. Mēs apstrādāsim, lai varētu analizēt putekšņus. Šeit var redzēt putekšņus, kas ir izsijāti,” teic pētniece.

Savukārt Smiltenes novadā jau tecina kļavu sulas. Lai arī normāli to būtu darīt tikai pēc diviem mēnešiem, taču te tecina jau ar industriālu vērienu.

“Manā pieredzē šis ir visagrākais laiks, kad esam urbuši un ieguvuši kļavu sulas. Ieurbām 30. decembrī. Šobrīd esam ieurbuši ap simts kļavām,” pauž dzirkstošo bērzu un koku sulu ”Birzī” īpašnieks Ervins Labanovskis.

Eksperti saki, – daba trako. Cilvēki jau dodas mežā pat pēc gailenēm. “Cilvēki liek bildes, ka janvāra sākumā bijuši mežā un redzējuši gailenes. Tiešām nevis tās, kas no rudens palikušas, bet kas tagad riktīgi aug. Cilvēki liek bildes no dārziem, ka vāc pētersīļus un puravus.”

Kopš kalendārās ziemas sākuma 1. decembrī līdz šodienai zemākā gaisa temperatūra ir bijusi tikai -10,7 grādi, bet vissiltākā +10,7 grādi.

“Arī laikapstākļu prognozes, kas ir februāra pirmajai pusei un februāra vidum, neliecina, ka pie mums varētu iestāties stabili noturīgi ziemas laikapstākļi,” pauž LVĢMC Hidrometeoroloģisko centra prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa.

Izrādās, silto laikapstākļu dēļ Baltijas jūras piekrastē nav vēl pat iestājusies meteoroloģiskā ziema.

“Izskatās, ka šī varētu būt viena no tām retajām sezonām, kad kādā Latvijas daļā varētu neiestāties meteoroloģiskā ziema,” norāda klimatologs Edgars Maļinovskis.

Iemesls, kāpēc lazdas un alkšņi tagad zied, – jo tie uzkrājuši noteiktu daudzumu siltuma.

33 komentāri