Cūku mēris: kā slimība izplatījusies valsts teritorijā un kā tā tiek apkarota?

0 Komentāru

Saimniecību Krimuldā ir skāris līdz šim plašākais Āfrikas cūku mēra uzliesmojums.

Kā slimība izplatījusies valsts teritorijā un kā tā tiek apkarota?

Pirmās ziņas par šīs kaites skartajām cūkām Latvijā izskanēja 2014. gada jūnija beigās. Pirmie inficētie dzīvnieki tika atrasti Baltkrievijas pierobežā, un kopš tā laika slimība pārņēmusi divas trešdaļas Latvijas novadu. Mazāk skarta patlaban ir Kurzeme.

Pamatā līdz šim Āfrikas cūku mēris skāra mežacūku populāciju. Līdz pagājušā gada beigām slimo meža dzīvnieku skaits sasniedza nepilnus divarpus tūkstošus, un šajā laikā tika likvidēts arī vairāk nekā tūkstotis mājas cūku. Tomēr Krimuldas gadījums statistiku apgriezis otrādi.

Divarpus gadu laikā slimību nav izdevies apslāpēt, lai gan cīņai ar to valsts atvēlējusi miljonus. Zemkopības ministrijas jaunākā informācija liecina, ka šim mērķim tērētā summa pārsniedz 13 miljonus eiro. No tā galvenās pozīcijas ir dažādi Pārtikas un veterinārā dienesta veiktie pasākumi, kā arī jau 2014. gadā izmaksātās kompensācijas par mājas cūku likvidēšanu. Nauda tērēta arī laboratorijas izmeklējumiem, kā arī transporta un bagāžas kontrolei skartajās teritorijās.

Tostarp, lai samazinātu mežacūku populāciju, kas kopumā sasniedz teju 70 000, medniekiem tika maksāts par nomedītajām mežacūku mātītēm. Programmas gaitā nomedīto dzīvnieku skaits pārsniedz 17 000. Par mežacūku izšaušanu nolūkā ierobežot Āfrikas cūku mēra izplatību izmaksāti kopumā vairāk nekā 1,8 miljoni eiro.

Savukārt mājas cūku turētājiem noteiktas stingras biodrošības prasības. Tomēr atbildīgās iestādes secina, ka nebūt ne visas saimniecības tās ievērojušas. Pērn pārbaudēs secināts, ka prasībām atbilst 95% novietņu, bet kā neatbilstošas vērtējamas 329.

0 Komentāru