Covid-19: veselības ministre nesola skaistumkopšanas nozarei darbības atjaunošanu

31 komentārs

Ierobežojumu atcelšana skaistumkopšanas pakalpojumiem nebūs tūlītēja. Nozares pārstāvjiem pēc šodienas sarunas ar veselības ministri nav izdevies panākt nekādus kompromisus. Tikmēr skaistumkopšanas un kosmetologu asociācija brīdina, – pakalpojumi aiziešot pagrīdē, un tad risks ir vēl lielāks.

Skaistumkopšanas un kosmetoloģijas asociāciju pārstāvji šodien piedāvāja veselības ministrei nomainīt pakalpojumu pilnīgu aizliegumu, kā tas ir šobrīd, pret stingrākām epidemioloģiskās drošības prasībām. Galvenais, lai ļauj atsākt strādāt.

“Es pat nesajutu vēlmi tikt sadzirdētiem. Ministre bija kategoriska savā nostājā, ka neredz iespēju pārskatīt strādāt skaistumkopšanas nozarei,” norāda Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas prezidente Sabīne Ulberte.

Veselības ministrijā (VM) apsolīts darbības liegumu pārskatīt tikai tad, ja divas nedēļas pēc kārtas Covid-19 saslimušo skaits valstī samazināsies. Un arī tad skaistumkopšanas un kosmetoloģijas pakalpojumi netiks atļauti visi uzreiz, bet gan pakāpeniski, vērtējot, kurš ir ar mazāku Covid-19 pārneses risku.

“Iespējams, tie varētu būt manikīra un pedikīra pakalpojumi, epilācijas – kas nav saistītas ar sejas procedūrām,” saka VM Sabiedrības veselības departamenta vadītāja Jana Feldmane.

Tā kā lielākā daļa skaistumkopšanas un kosmetoloģijas meistaru esot pašnodarbinātās personas, patenta maksātāji, viņi esot atstāti bez jebkādiem ienākumiem. Neesot pārliecības, ka piešķirs dīkstāves pabalstus, un, pat ja būs, līdz to saņemšanai kaut kad decembrī vēl esot jāgaida.

“Cilvēkiem ir jāēd šodien, un šodien ir jāmaksā īre un rēķini,” pauž Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas prezidente Sabīne Ulberte.

“Mūsu nozarē nodarbinātajiem ir tā specifika – ienākumi ir tad, ja ir klients. Nav klienta, nav naudas,” norāda Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas prezidente Renāte Reinsone.

Asociācijas brīdinājušas veselības ministri – arvien vairāk meistaru aiziet ēnu ekonomikā un pakalpojumus sniedz savos mājokļos.

“Aizejot pagrīdē, pakalpojumi kļūst nederoši. Ir jau arī citas infekcijas. Tas ir nekontrolēti. Nav iespējams šīs vietas vairs pārbaudīt. Sadarbība izpaliek,” atzīst Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas prezidente.

Veselības ministrijā cer, ka Valsts policija ievāks informāciju par pagrīdes skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem un veiks reidus.

“Mūsu mērķis ir samazināt pulcēšanos, došanos ārpus ģimenes, ārpus darba pienākumiem. Aicinām sabiedrību atteikties no pakalpojumiem, kas nav vitāli nepieciešami,” norāda Sabiedrības veselības departamenta vadītāja.

Nozaru asociācijas šodien arī izteica neapmierinātību, ka kosmetoloģijas pakalpojumus, piemēram, lāzerepilāciju, brīvi turpina sniegt medicīnas iestādes.