Covid-19: sociālo aprūpes centru iemītniekiem saslimšanas risku rada darbinieki

5 komentāri

Sociālās aprūpes un rehabilitācijas centru iemītniekiem lielāko saslimšanas risku ar Covid-19 rada šo iestāžu darbinieki, kas vīrusu ievazā no ārpuses, – tā secina epidemiologi.

Elejas sociālās aprūpes un rehabilitācijas centrā, kurā ar Covid-19 saslimuši trīs darbinieki un viens klients, ar bažām gaida pirmdienu, kas uzzinās no pārējiem iemītniekiem un aprūpētājiem šo pēcpusdien ņemto analīžu rezultātus. Iestādē piektdien veikta visu telpu un priekšmetu pilna dezinfekcija. Ceturtdien visiem Jelgavas novada sociālās aprūpes centriem piegādāti spectērpi un maskas.

“Pašlaik iestāde Elejā ir organizējusi darbu tā, ka var nodrošināt klientu nodalīšanu un aprūpi, bet tas, kas satrauc, noteikti ir darba organizācija. Ja kādam no aprūpētājiem atklāsies Covid-19, nav pašlaik tāda plāna “B”, kas ļautu iestādei atbilstoši krīzes situācijai trūkstošo darbinieku vietā uzreiz ielikt profesionālus aizvietotājus,” pauž Jelgavas novada domes pārstāve Dace Kaņepone.

Sociālās aprūpes un rehabilitācijas centru un veco ļaužu pansionātu iemītniekiem hronisko slimību dēļ Covid-19 vīruss var izrādīties letāls, tāpēc, lai slimību neievazātu iestādēs, sevišķi uzmanīgiem jābūt darbiniekiem.

“Spriežot pēc saslimušo sastāva, mēs redzam, ka vairāk slimo aprūpes personāls. Visticamāk, šī infekcija šajās iestādēs nonākusi tieši ar personālu,” secina SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Tikmēr lai arī Valsts sociālās aprūpes centrā “Rīga” ar 600 iemītniekiem sešām filiālēm pagaidām nav konstatēta saslimšana, te atzīst – izkontrolēt darbiniekus ir patiešām grūti. Daļa strādā vairākās iestādēs.

“Katru rītu un vakaru mēram temperatūru, jautājam par simptomiem. Es nevaru ierobežot un novērst tur, kur nav simptomu. Mēģinām cilvēkiem teikt, lai neslēpj, ja ir slikta pašsajūta. Uz analīzēm sūtīsim preventīvā veidā,” stāsta VSAC ”Rīga” direktore Elvīra Kisele.

Taču vīrusu aprūpes centros var ienest arī paši neapzinīgākie klienti, kuri cenšas slepus izkļūt ārā līdz tuvākajam veikalam.

“Runājoties ar Zemgales sociālās aprūpes centra direktoru, viņš teica, jā, tā ir problēma, viņi cenšas tikt ārpus teritorijas. Bēg no institūcijas. Lec pāri pa žogu, lai tiktu uz veikalu pēc cigaretēm vai vēl kādām precēm. Ja ar to nevarēs tikt galā, tad tiešām būs jāņem apsardze,” norāda labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).

Tikmēr Siguldas novada privātajā sociālās aprūpes centrā “Allaži”, kur saslimusi viena darbiniece, iemītnieku došanos uz veikalu novērš ar visu vajadzīgo preču piegādi. Lai slimību neievazātu no darbiniekiem, vismaz šobrīd ir nokomplektēta viena maiņa, kas nedodas mājās.

Līdz ar bīstamā vīrusa konstatēšanu sociālās aprūpes centrā “Allaži”, šobrīd visa iestāde ir karantīnā, jo teju katrs no 50 klientiem un 30 darbiniekiem uzskatāmi par kontaktpersonām. Viņi teritoriju nepamet, darbinieki nedosies mājās turpmākās divas nedēļas. Un Allažu centra vadītāja TV3 Ziņām izsaka bažas un minējumus, vai gadījumā Covid-19 nav vainojams kādas klientes nāvē 13. martā. Tiesu ekspertīze uzrādīja pneimoniju kā iemeslu, taču netika veikts koronavīrusa tests.