Covid-19: repatriantu nekontrolētā plūsma radījusi riskus sabiedrībai

72 komentāri
Covid-19: repatriantu nekontrolētā plūsma radījusi riskus sabiedrībai
PAULA ČURSKTE, LETA

Redzot, kas notiek pēc repatriācijas avioreisiem Rīgā, kad cilvēki nekontrolēti var doties sabiedrībā, iekšlietu ministrs, nesagaidot valdības akceptu, lūdzis “Rīgas satiksmi” nākamajiem avioreisiem organizēt speciālu transportu cilvēku izvadāšanai pa mājām. Veselības ministrija TV3 Ziņām atzina, ka līdz šim tiešām nepilnīgi un ar riskiem sabiedrības drošībai organizēta reisu sagaidīšana.

Ar repatriācijas reisiem no ārzemēm atvestie daļa tautiešu bezatbildīgi rada riskus sabiedrības drošībai. Pēc iznākšanas no lidostas daži apskaujas ar pakaļ atbraukušajiem radiniekiem, bet citi, lai nokļūtu mājās, sēžas taksometros vai brauc ar 22. autobusu uz Rīgas centru.

No Filipīnām caur Nīderlandi atbraukusī Līga pauž pārsteigumu par tik brīvu režīmu: ”Es neredzēju nevienu kontroli, kas ierobežo, vai tu pats tiksi mājās, vai kaut kā speciāli tiksi mājās. Mēs vienkārši izgājām no lidostas kā parastā ikdienā. Tu vari iebraukt pārtiku nopirkt, iebraukt ieliet benzīnu. Līdz ar to tev ir kontakts ar nākamo cilvēku. Latvijā mūs vispār nepārbauda.”

Un sabiedrībā brīvi nokļūst arī tie no ārzemēm atbraukušie, kuriem ir Covid-19 vīrusa saslimšanas simptomi. Ja pat viņi šeit lidostā pie mediķiem ir nodevuši analīzes, tomēr netiek organizēts specializēts transports viņu nogādāšanai pašizolācijā mājās. Arī šie ar saslimšanas simptomiem var brīvi izmantot 22. autobusu, lai nokļūtu Rīgas centrā. Tālāk jau viņi nonāk visas sabiedrības plūsmā, izmantojot tramvajus vai trolejbusus. Ja dzīvo ārpus Rīgas tad brauc ar vilcienu vai starppilsētu autobusu.

Uzskatot šo situāciju bīstamu un redzot, ka bažas pauž arī sabiedrība, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) panācis vienošanos ar Rīgas pilsētas pašvaldības pagaidu administrācijas vadītāju, ka vismaz šo pēdējo – rītdienas un 30. marta – repatriācijas avioreisu pasažierus kontrolēti izvedīs no lidostas ar speciāli organizētiem “Rīgas satiksmes” vairākiem autobusiem.

”Ja izmanto parasto sabiedrisko transportu, tad tie riski ir pietiekami augstāki nekā ar atsevišķu transportu, kas nogādā konkrēto cilvēku dzīvesvietā. Tā, lai šis cilvēks droši būtu nogādāts mājās un, ja viņam pašam nav iespējas nokļūt mājās, lai izvairītos no kādiem papildu riskiem,” teic Rīgas pilsētas pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājs Edvīns Balševics.

”Skatāmies, kā izveidot šos maršrutus, lai būtu iespējams cilvēkus nogādāt ne līdz mājas durvīm, bet maksimāli tuvu. Meklējam šīs iespējas, lai problēmu atrisinātu. Es no paša sākuma uzskatu, ka vajadzēja lidostā un ostā izveidot vienotu, drošu transporta koridoru līdz karantīnas zonai,” pauž Ģirģens.

Izrādās, ka nu arī Veselības ministrija atzīst, – tomēr neesot īsti pareizi, ka no lidostas cilvēkiem atļauts pašiem braukt mājās.

”Faktiski šis ir tāds liels risks. Es pat nezinu, vai tā ir kļūda vai caurums, bet liels risks. Pēdējās dienās atgriezās ļoti liels skaits cilvēku, un visdrīzāk mēs nebijām adekvāti gatavi noreaģēt tik lielam skaitam cilvēku, kas atgriezās, un nevarējām to tik operatīvi noorganizēt,” saka Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško.

Veselības ministrijai tagad pēc būtības nepatīk, ka satiksmes ministrs devis atļauju tik daudziem repatriācijas reisiem, sevišķi, ka vēl tik vēlu, 3. aprīlī, ļaus prāmim iebraukt no ārzemēm.

”Nav vairs īsti atbalstāmi tie repatriācijas reisi – iebraukšana tādā skaitā. Mums nerodas neviens brīdis, kad mums neieplūstu liels daudzums cilvēku. Visu laiku ir tā situāciju, kad ierodas un ierodas jauni cilvēki no valstīm, kur ir daudz lielāka saslimšanas izplatība nekā Latvijā,” teic Mūrmane-Umbraško.

Tagad, kad Latvijā iebraukuši tik daudz iespējami inficēto cilvēku, epidemiologi teju vai izmisīgi lūdz 14 dienas pavadīt mājās, neiet laukā. Šīs dienas Latvijai varot būt kritiskas, lai nepieļautu saslimušo skaita dramatisku lēcienu. Iekšlietu ministrija šobrīd apsver spert stingrāku pašizolācijas un karantīnas uzraudzību – izmantojot mobilo tālruņu datus.

Vairāk par tematu – TV3 Ziņu sižetā