Covid-19 Latvijā: viesmīlībā strādājošie aicina mīkstināt prasību restorānos ievērot divu metru distanci

5 komentāri

Valdībai būtu jāturpina mīkstināt ierobežojumus un jāatsakās no prasības restorānos ievērot divu metru distanci. Šādu aicinājumu izteikuši viesmīlībā strādājošie. Savukārt veselības ministre brīdina, ka izmaiņu cena var būt cilvēku dzīvība, tāpēc nekādas atkāpes nebūtu pieļaujamas.

Lai gan kopš otrdienas vienkopus ļauts pulcēties līdz 25 cilvēkiem, joprojām ir jāievēro divu metru distance. Un tas liedz pilnvērtīgi atsākt darbu restorāniem. Atteikšanās no šādas prasības bija viens no aicinājumiem, kas izskanēja Rīgas Tūrisma attīstības biroja rīkotajā neklātienes konferencē.

“Pilnīgi skaidrs, ka katram ierobežojumam ir gan mikroekonomisks, gan makroekonomisks efekts. Un mana pārliecība, ka katra diena, ko mēs esam ierobežojuši, maksās mums divas, trīs dienas, lai atgūtos no šiem ierobežojumiem,” trešdien pauda Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Jenzis.

Nepieciešamību distancēties restorānos par nesamērīgu prasību uzskata arī Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD).  “Ja viņi dzīvo vienā kāpņu telpā un viņi ikdienā sastopas viens ar otru, kāpēc viņi četri nevar atnākt un apsēsties pie viena galdiņa? Nav loģiski. Nav loģiski absolūti. Kā sarīkot bēru galdu uz tiem 25 cilvēkiem, ievērojot distanci divi metri starp tiem cilvēkiem,” neizpratnē ir PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova.

Savukārt kategoriski pret izmaiņām iestājas veselības ministre Ilze Viņķele (AP). “Es atvainojos, graša cena ir bēru mielastam, ja pēc bēru mielasta apmirst puse bēru mielasta dalībnieku un otra puse nonāk reanimācijā,” skarbi izsakās ministre.

Savukārt galvenais infektologs Uga Dumpis prognozē, ka ar dažādiem ierobežojumiem būs jāmācās sadzīvot līdz pat gada beigām.

“Es nekādā veidā nespēju iedomāties, ka šī epidēmija varētu beigties vasarā vai rudenī, vai pat ziemā. Tā ka mums būs lielas problēmas ar starptautiskajiem kontaktiem – lidojumiem, ar to ir jārēķinās. Bet mums varētu būt laba sadarbība starp Baltijas valstīm,” uzskata Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis.

Piektdien tiks atvērtas Baltijas valstu iekšējās robežas brīvai iedzīvotāju kustībai. Cerībā pievilināt lietuviešu un igauņu tūristus, kaimiņvalstīs tiks rīkotas reklāmas kampaņas, aicinot apmeklēt mazāk zināmās vietas Latvijā.

“Lai visas kampaņas neziņo tikai par mūsu TOP 10 un tad tur sagāžas milzīgs pūlis ar cilvēkiem, un attiecīgi tūrisma objekts nespēj nodrošināt nepieciešamo distancēšanos, nepieciešamos individuālās aizsardzības līdzekļus, un tāpēc tas tūrisms atkal sāk buksēt,” skaidro Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Kaspars Rožkalns.

Taču Baltijas valstu iekšējo robežu atvēršana pagaidām ir mazs mierinājums tūrismā strādājošajiem, kuriem nopietnas bažas rada lielā neziņa par nākotni.

“Ja mēs Latvijā gribam būt ar kaut ko unikāli un izcelties, es ļoti ceru, ka šoreiz tā nebūs iespēja nogalināt tūrisma nozari, kura pasaulē organizētā formā nodzīvojusi 262 gadus. Nebūsim pirmā valsts, kas vienkārši nokaus visu, kas ir,” TV3 Ziņām norāda uzņēmuma “Balticvision Riga” izpilddirektors Ēriks Lingbērziņš.

Valdības nākamie lēmumi par izmaiņām noteiktajos ierobežojumos gaidāmi, tuvojoties 9. jūnijam, līdz kuram pagarināta ārkārtējā situācija.