Covid-19 krīze: mediji lūdz atbalstu arī nākamgad

Pievienot komentāru

Krīze mediju nozarē bija sākusies jau pirms Covid-19, turpinās, protams, arī vēl šobrīd un nebeigsies arī nākamgad. Ar šādu vēstījumu trešdien pie politiķiem vērsās gan raidorganizācijas, gan nozares pārraugi, aicinot sniegt atbalstu.

Covid-19 krīzē, kad Latvijas mediju patēriņš dramatiski aug, bet paradoksālā kārtā ieņēmumi šīm kompānijām saruka, valdība nāca talkā un sniedz finansiālu atbalstu medijiem.

Šogad komercmediji sabiedriskā pasūtīja konkursos var saņemt līdz diviem miljoniem eiro, un vairāk nekā pusi šīs summas veido valsts atbalsts Covid-19 krīzē. Nākamgad tas nav paredzēts, un kopējais finansējums būs par 60% mazāks.

Pēdējos gados jau tā sarūkošais reklāmas tirgus pērn bija aptuveni 80 miljonu eiro. Savukārt šogad tas varētu samazināties par 20-30% un situācijas uzlabošanās nav gaidāma arī nākamgad. Uz to trešdien norādīja par medijiem atbildīgajā Parlamentārā Sabiedrisko lietu komisijā.

“Radio un televīzijas būs spiestas samazināt oriģinālā satura veidošanu. Visticamāk, cietīs ziņas un informatīvi dokumentālais gals, kas ir visdārgākais vietējais saturs, kuru šobrīd ražojam. Šāda situācija viennozīmīgi nav nedz mediju, nedz mediju telpas, nedz nacionālās drošības interesēs,” saka Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors Andris Ķēniņš.

Tāpat pa kabatu nozarei iesitīs iecerētās izmaiņas autoratlīdzību un mikrouzņēmuma nodokļa režīmā. Raidorganizāciju asociācijas ieskatā, nepieciešamais atbalsts būtu vismaz seši miljoni eiro. Budžeta iespējām gan esot tādām, kādām esot, palīdzētu arī īstermiņa atbalsts līdz diviem miljoniem eiro, pēc tam situāciju pārvērtējot.

“To, ka problēma ir, mēs redzam. Tas, ka trešais skatītākais kanāls Latvijā ir Krievijā veidotā programma “RTR Planeta”, daudz ko izsaka. Sliktā ziņā,” saka Saeimas Sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš.

Raidorganizācijas norāda, ka palīdzēt varētu arī reklāmu ierobežojumu pārskatīšana. Ar ieceri ierobežot tā saukto ātro aizdevumu reklāmas likumdevējs paķēra arī studiju un hipotekāros kredītus, kā arī preču uz nomaksu. Savukārt ātrie kredīti liegumu apgājuši, reklamējot savu zīmolu, nevis pakalpojumu. Raidorganizāciju viedoklim pievienojas arī mediju uzraugs.

“Tā problēma jau ir tāda, ka Covid jau nav beidzies. Krīze šobrīd turpinās, un nākamgad tā krīze būs,” prognozē Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) loceklis Jānis Eglītis.

Padome nākamgad mediju atbalstam prasīja divreiz vairāk, nekā valdība atvēlēja. Līdzīgs priekšlikums mediju uzrauga rosinātajam atvieglot kreditēšanas ierobežojumus jau iesniegts likumprojektā, ko patlaban skata cita Saeimas komisija. Kaimiņš sēdes beigās apņēmās noskaidrot, cik tālu ar to tikts.

Vienlaikus sēdē vairākkārt tika piesaukts tā sauktais digitālais nodoklis, ko piemērot globālajiem interneta milžiem. Kaimiņš pauda, ka par to vajadzētu runāt trim Baltijas valstīm kopā.