Valdība vēl nenolemj par ārkārtējās situācijas pagarinājumu

6 komentāri

Ārkārtējā situācija Latvijā, visticamāk, nebeigsies 6. decembrī, taču valdība otrdien tā arī vēl nevienojās, līdz kuram datumam tieši to pagarināt. Ir gan skaidrs, ka no 27.novembra ieviesīs dažādus papildu ierobežojumi tajās pašvaldībās, kurās Covid gadījumu skaits ir sevišķi augsts. Savukārt no 30.novembra visā valstī tiks pastiprināti drošības pasākumi skolās un iekštelpu treniņu zālēs.

(Ziņa papildināta ar jaunāko informāciju)

Veselības ministrijas eksperti uzskata, ka ārkārtējā situācija būtu jāpagarina, jo puse no saslimušajiem nezina, kur inficējušies, kā arī slimnīcās ievietojamo cilvēku skaits vēl turpināšot palielināties vismaz turpmākās četras nedēļas.

Lasi vēl – Covid-19 pacients: Nespēlējiet loteriju un ievērojiet nosacījumus!

“Valdībai nav nekādas intereses šo ārkārtējo situāciju darbināt ne dienu ilgāk, cik vien tas ir objektīvi nepieciešams. Ja sekmēsies labi, tā prognoze – tās varētu būt divas nedēļas,” saka veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Papildu esošajiem ierobežojumiem, no 30. novembra visā valstī ir striktākas prasības sporta treniņiem iekštelpās un skolām. Klātienes mācībās katram skolēnam jānodrošina ne mazāk kā trīs kvadrātmetri telpas. Pedagogiem jālieto mutes un deguna aizsegs gan stundās, gan citā laikā skolas telpās. Savukārt sporta klubos individuālajiem treniņiem iekštelpās līdzšinējo 10 kvadrātmetru vietā turpmāk katrai personai jānodrošina vismaz 15 kvadrātmeri. Sporta klubiem turpmāk arī būs jāskaita cilvēki.

”Telpu piepildījums sporta zālēs nedrīkst pārsniegt 20% no maksimāli iespējamā cilvēku skaita. Tas nozīmē, ja sporta zālē pēc visām ugunsdrošības instrukcijām, nosacījumiem ir pieļauts uzturēties 100 cilvēkiem, tad prasība pasaka, ka vairāk par 20 cilvēkiem vienlaikus šajā sporta zālē nedrīkst būt,” skaidro Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa.

Jaunums – Latvijā turpmāk noteiks sevišķi bīstamās Covid-19 pašvaldības. Tās, kurās kumulatīvais Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju divkārt pārsniegs valsts vidējo rādītāju. Šajās vietvarās no 27.novembra noteikti stingrāki ierobežojuminekā pārējā valstī. Skolēniem attālināti būs jāmācās jau no 5.klases. Aizliegtas praktiskās mācības klātienē augstskolās, kursos, profesionālās pilnveides iestādēs. Fitnesa zāles būs jāslēdz, jo aizliegti sporta treniņi iekštelpās. Nestrādās muzeji un kultūrvietas. Aizliegti gadatirgi. Covid-19 sevišķi bīstamajās pašvaldībās nedrīkstēs notikt ciemošanās, viesu uzņemšana. Atļautas tikai bēres un kristību ceremonijas. Nāksies kontrolēt arī cilvēku skaitu sabiedriskajā transportā, būs jāskaita cilvēki veikalos un tirdzniecības centros.

“Pašvaldības vadība jau ir ļoti ieinteresēta situācijas stabilizācijā, jo tas tieši skar darbavietas, gan to, cik brīvi cilvēki var rīkoties. Vai ir ieteikums un rekomendācija neapmeklēt šīs pašvaldības, protams, ja ir iespēja izvairīties un doties uz skarto pašvaldību nav ārkārtīgi akūta, tad to ceļojumu labāk atlikt,” pauž veselības ministre.

Sevišķi bīstamo Covid-19 pašvaldību sarakstu publicēs Slimību profilakses un kontroles centrs katru otrdienu, bet ierobežojumi spēkā stātos ceturtdienā. Šobrīd sarkanajā sarakstā iekrīt 12 pašvaldības – Baldones, Krāslavas, Salacgrīvas, Aknīstes, Varakļānu, Mārupes, Mālpils, Smiltenes, Garkalnes, Limbažu un Salaspils novadi un Daugavpils pilsēta. Nemierā ar to ir Daugavpils, uzsverot – viņu Covid-19 sliktā statistika esot neobjektīva.

”Mūsu Daugavpils reģionālā slimnīca apkalpo ne tikai mūsu pilsētu, bet veselu reģionu – pat pilsētas no citiem novadiem. Viņi nodod Covid-19 analīzes mūsu slimnīcā, un automātiski sanāk tā, ka mūsu statistisku pasliktina iedzīvotāji no citām pilsētām, citiem reģioniem,” stāsta Daugavpils domes priekšsēdētājs Igors Prelatovs (”Mūsu partija”).

Piemēram, pagājušajā nedēļā Daugavpils slimnīcā vienudien reģistrēti 50 Covid-19 slimnieki, no kuriem tikai pieci esot no pašas Daugavpils.

Daugavpils mēra izteikumus tomēr kā patiesībai neatbilstošus pamatoja gan veselības ministre, gan SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs. “Covid analīžu rezultātus pieskaita tai pašvaldībai, kurā cilvēks ir deklarējies, tāpēc šie Daugavpils mēra izteikumi drīzāk vērtējami kā viltus ziņas,” sacīja ministre. Viņu papildināja arī Perevoščikovs: “Analīžu rezultāti, ko mēs saņemam, tiek piesaistīti konkrētā cilvēka dzīvesvietas adresei, nevis pēc vietas, kur tests veiks. Pēc šīs dzīvesvietas adreses arī veidojas statistika kā piederība vienai vai otrai administratīvajai teritorijai.”

Lai mazinātu Covid-19 izplatīšanu visā valstī, veselības ministre aicina cilvēkus uzturēties savu pašvaldību robežās, nebraukāt apkārt pa Latviju. Nav vēlams aicināt ciemiņus Ziemassvētkos un Jaunajā gadā: “Tāpat kā pavasarī Lieldienās atturēsimies no savu tuvinieku, draugu, vecvecāku apmeklējuma Ziemassvētkos, un Jaunajā gadā.”

Tas nozīmē, – lielai daļai pensionāru šie Ziemassvētki būs ļoti vientuļi. Lai neapdraudētu senioru kā lielākās riska grupas veselību, radiniekiem iesaka sazināties tikai telefoniski, rakstiski vai internetā.