Covid-19 izplatības dēļ reģionālās slimnīcas pārpilda pacienti no Rīgas

9 komentāri

Reģionālās slimnīcas, jo īpaši tās, kuras tuvāk Rīgai, bažīgas par to, ka pēdējā laikā uz tām tiek vairāk novirzīti pacienti no galvaspilsētas. Šī pacientu pārdale notiek ar mērķi atvieglot noslodzi Rīgas slimnīcās, kurās prioritāte ir smagāko pacientu ārstēšana. Veselības ministrijā skaidro, ka visi pacienti šobrīd tiek novirzīti uz tām slimnīcām, kur var saņemt ārstēšanu atbilstoši diagnozei, taču, jā, slodze sistēmā palielinās.

Lai pēc iespējas atslogotu Rīgas galvenās slimnīcas, kopš pavasara liela daļa neatliekamās palīdzības pacientu tiek novirzīti uz reģioniem. Vasarā ar to neesot bijis nekādu problēmu, taču līdz ar Covid-19 uzliesmojumiem, situācija vairākās slimnīcās kļuvusi kritiska.

Lasi vēl: Rupjības, agresija un pat draudi ar ieroci – Covid-19 pacienti un tuvinieki izgāž savas negācijas uz mediķiem

“Īpaši pilns mums bija 12. datumā, mēs tā īsti nebijām gatavi un uzņemšana jautāja, kas notiek – nāk viens pēc otra iekšā mašīnas. Tajā dienā mēs ātri zvanījām un bijām uztraukušies par to, ka, ja atvestu kādu mūsējo, tad mēs esam pilni, mēs nevaram paņemt. Šodien mums ir pilnībā pilna reanimācija, terapija, arī neiroloģija un hroniskās slimības,” norāda Tukuma slimnīcas vadītāja Dzintra Babkeviča.

Līdzīga situācija ir arī Jūrmalas slimnīcā. “Šodien mēs paskatāmies mums jau ir pāri 10 neatliekamās palīdzības mašīnas, no kurām divas trešdaļas ir Rīga. Tie ir pacienti, kas ir no sociālās aprūpes centriem, tie ir pacienti, kas ir no pansionātiem, no patversmēm. Gados veci, ļoti slimi cilvēki, kas šobrīd vairs netiek stacionēti ne Austrumu slimnīcā, ne Stradiņu slimnīcā,” stāsta Jūrmalas slimnīcas Ambulatorā bloka vadītāja Inga Rutka.

Lai gan reģionos mediķi strādājot paaugstinātas slodzes apstākļos, viņuprāt, pārmest kaut ko galvaspilsētas kolēģiem nebūtu pamatoti, jo darbs noritot saskaņā ar hospitalizācijas plānu un darba roku trūkstot arī citviet. Slimnīcas ik dienu par savu kapacitāti informējot arī Neatliekamās palīdzības dienestu, kurš iespēju robežās pacientus mēģina nogādāt uz tukšākajām medicīnas iestādēm.

Dienestā gan norāda, ka kopumā uz ārpus Rīgas stacionāriem aizvesto pacientu skaita pieaugums neesot pārlieku liels. Piemēram, ja pērn šajā periodā uz reģioniem dienas laikā aizveda vidēji desmit pacientus, tad tagad – 11 līdz 14.

Veselības ministrijā (VM) uzsver, ka uz zemāka līmeņa slimnīcām cilvēkus nogādā tikai tad, ja to ļauj viņa veselības stāvoklis. “Ja pacienta stāvoklis prasa ārstēšanos Austrumu vai Stradiņu slimnīcā, tas nozīmē, ka tur tie pacienti tiek arī stacionēti un tur tiek arī ārstēti,” norāda VM Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka.

Ministrijā arī kliedē spekulācijas par to, ka Rīgas stacionāri stāvot pustukši, kamēr reģionos kolēģi esot pārpildīti: “Austrumu slimnīca, kas ir vadošā slimnīca Covid-19 pacientu ārstēšanā, jau uz doto brīdi pārprofilē nodaļas plaušu slimību un tuberkulozes centrā, lai varētu uzņemt šos pacientus.”

Mediķi patlaban neprognozēja, cik ilgi varētu turpināties pastiprināta pacientu pārvešana uz reģionu slimnīcām, taču neslēpa, ka, turpinoties saslimstības pieaugumam, situācija var kļūt sliktāka.