“Conexus”: Dabas gāzes ziemas sezonai ir uzkrāts pietiekami

1 komentārs
“Conexus”: Dabas gāzes ziemas sezonai ir uzkrāts pietiekami
IEVA KALDERAUSKA, LNT ZIŅAS

Inčukalna pazemes gāzes krātuvē turpina mazināties uzkrātās gāzes apjoms. Pagaidām aplēses liecina, ka šā gada ziemas sezonā Latvijas patēriņam zilā zelta pietikšot. Tomēr ilgstoši pustukša krātuve nebūtu pieļaujama.

Atverot dabas gāzes tirgu un mazinot atkarību no Krievijas, līdzšinējie labi ieeļļotie mehānismi gāzes apgādes sistēmā piedzīvo jaunus izaicinājumus: viena no tiem – pustukša pazemes gāzes krātuve.

Šogad krātuvē iesūknētas 13 teravatstundas dabasgāzes, tas ir aptuveni 60% no maksimāli iespējamām jaudām. Gāzes uzkrājumi sāka mazināties novembrī, strauji kļūstot vēsākam laikam. Tomēr vēsturiskie dati liecina, ka gāzes ziemas sezonai pietiks gan Latvijas, gan visa reģiona patērētājiem.

“Atlikums šobrīd ir 11 teravatstundas, 11,5 teravatstundas, tas ir apmēram viena teravatstunda vēl ir rezervē tam, kas ir vēsturiski šajā laikā no krātuves izņemts. Ja nebūs būtiski aukstāka ziema, nekā pēdējos gados pieredzēts, tad vajadzētu krātuves atlikumiem pietikt,” paredz “Conexus Baltic Grid” valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne.

Tomēr ilgstoši šāda pustukša krātuve nemaz nav labi, jo krātuvē dabiski mazinās arī iesūknēšanas apjomu iespējas. Pēc ekspertu teiktā, ja, piemēram, kādreiz atkal palielināsies pieprasījums pēc krātuves pakalpojumiem, tās maksimālās jaudas atjaunošana, iespējams, var prasīt vairākus gadus.

“Krātuves piepildījums pēdējos trīs gados ir samazinājies, tas ietekmē krātuves darbspēju, tas nozīmē, ka pie tiem pašiem apjomiem krātuvē dabasgāzes iespējas izņemt ir mazāku dabasgāzes apjomu. Tas, kam sekojam līdzi, lai izņemšanas apjoms sakristu ar Latvijas vajadzību pavasarī, kad dabasgāzes piegādes ir kritiskas, jo nekādas citas alternatīvas nav. Šogad vēl redzam, ka līknes sakritīs, bet nevar būtiski atļauties pasliktināt šo darbspēju,” teic Kotāne.

Pēc uzņēmuma vadītājas teiktā, optimālais apjoms, kas spētu uzturēt krātuvi bez būtiskām izmaiņām, ir 18 teravatstundas. Šobrīd iztrūkst piecas. Uzņēmumā cer, ka deficītu, tiesa, vien no 2020. gada palīdzēs segt Somija, līdz ar tās tirgus pievienošanos Baltijai.

“Somijai šobrīd notiek liels darbs, jo tas, ka Somija tehniski pievienosies, tas skaidrs, lai būtu vienotie tarifi, vienotie principi, vēl ļoti liels darbs. Šobrīd strādā četru valstu regulatori, četru valstu operatori, lai izstrādātu līgumus,” skaidro “Conexus Baltic Grid” valdes priekšsēdētāja.

Vēl viens interesants tirgus ir Polija, kur krātuves netiek līdzi patēriņam. Ne tikai jauni tirgi, bet arī pašu prasības var mainīt situāciju, piemēram, gāzes tirgotājiem kā obligātu noteikt nosacījumu turēt gāzes rezerves, tomēr līdz šim šī diskusija bijusi neveiksmīga.