Citskovskis aicina runāt par visu ierēdņu aizsardzību no prettiesiskiem politiskiem uzdevumiem

3 komentāri

Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis aicina runāt par visu ierēdņu aizsardzību no prettiesiskiem politiskiem uzdevumiem, kā divus problemātiskos virzienus minot mēģinājumus ietekmēt iepirkumus un iekārtot darbā sev vēlamas personas.

Citskovskis intervijā TV3 raidījumā “900 sekundes” sacīja, ka pēc viņa un visu ministriju valsts sekretāru vēstules Valsts prezidentam un premjeram, kurā aicināts risināt jautājumu par valsts sekretāru aizsardzību pret ministra politisku izrēķināšanos, saņemti daudzi atbalsta zvani un ziņas, turklāt cilvēki norādījuši, ka ir saskārušies ar līdzīgām situācijām.

“Nav tikai stāsts par ministru vai valsts sekretāru savstarpējām attiecībām – faktiski runājam gan par valsts pārvaldi, gan pašvaldībām, kur notiek līdzīgas situācijas,” skaidroja Valsts kancelejas vadītājs.

Pēc viņa teiktā, gan valsts pārvaldē, gan pašvaldībās, mainoties politiskajām varām, notiek ļoti atklāta politisko interešu ietekme gan uz ierēdniecību, gan pašvaldības amatpersonām. Un tas notiekot divos virzienos – iepirkumi un personu iekārtošanu darbā.

Viņaprāt, ir pienācis laiks izstrādāt pienācīgu aizsardzības mehānismu. Visticamāk, tie varētu būt likuma grozījumi, kas paredzētu zināmu garantu ierēdņa neietekmējamībai. “Jo pretējā gadījumā – ja ierēdnis ir ietekmējams, viņš ir manipulējams, viņš ir vājš, mums ir vāja publiskā pārvalde, kur politiķi, dodot šos prettiesiskos uzvedumus, var panākt, ka ierēdnis (..) sāk izpildīt šīs pretlikumīgās darbības,” akcentēja Citskovskis.

Kā vēstīts, aģentūras LETA rīcībā nonākušajā Valsts kancelejas direktora un visu ministriju valsts sekretāru vēstulē uzsvērts, ka pēdējie notikumi valsts pārvaldē liecina, ka valsts sekretārs nav pasargāts no politiskas izrēķināšanās situācijās, kad atsakās pildīt, iespējams, prettiesiskus ministra uzdevumus.

“Mēs uzskatām, ka eksistējošā sistēma ir izkropļota, un tādēļ aicinām politiķus un sabiedrību uz diskusiju un aktīvu rīcību esošās sistēmas uzlabošanai vai maiņai,” akcentēts vēstulē.

Valsts prezidenta Egila Levita kancelejā aģentūru LETA informēja, ka, Levita ieskatā, šī vēstule ir nopietns signāls, turklāt notiekošie procesi nav pietiekami caurspīdīgi un argumentēti. Valsts prezidents pauž uzskatu, ka neviens nedrīkst pieprasīt no ierēdņa prettiesisku vai valsts interesēm neatbilstošu rīcību.

Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) žurnālistiem iepriekš atzina, ka valsts sekretāru aktualizētais jautājums ir jārisina. Kariņa ieskatā, valsts sekretāriem nevajadzētu būt politiskiem amatiem, kas mainās līdz ar politiskās vadības maiņu.

Ministru prezidents pieļāva, ka diskusija par šo jautājumu valdībā varētu izvērsties šonedēļ, kad valdība skatīs jautājumu par no amata atstādināta Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra Ērika Eglīša rotēšanu Centrālās statistikas pārvaldes direktora amatā.

Eglītis iepriekš pieļāva, ka viņu plānots pārcelt amatā citā iestādē, jo viņš iebildis pret ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) padomnieka Pāvela Rebenoka apstiprināšanu AS “Latvenergo” padomē. Eglītis “Latvenergo” padomes locekļu atlases konkursu nodēvēja par politizētu, ko Nemiro noliedza.

3 komentāri