Cīņā pret Krievijas propagandu grasās atvieglot to TV kanālu bloķēšanu, kuri nav atļauti citās ES valstīs

3 komentāri
Cīņā pret Krievijas propagandu grasās atvieglot to TV kanālu bloķēšanu, kuri nav atļauti citās ES valstīs
Foto: f64

Latvijā sākuši aktīvāk domāt, kā cīnīties pret Krievijas propagandu. Saeima jau nākamnedēļ varētu skatīt plašus likuma grozījumus, kuru mērķis ir stiprināt un aizsargāt Latvijas informatīvo telpu. Viens no jauninājumiem arī atraisīs rokas mediju uzraugam aizliegt Kremļa televīzijas kanālus Latvijā. 

Pēc vairāku gadu minstināšanās politiķi atzinuši, ka nu jau jādzēš ugunsgrēks un jāizstrādā risinājumi cīņai pret arvien pieaugošo Kremļa propagandas mašinēriju.

Priekšlikumu izstrādei kopā nākuši politiķi, ierēdņi un nozare. Sākotnējie ierosinājumi paredzēja, ka televīzijas satura izplatītājiem pamatpakā jānodrošina vismaz 90% satura Eiropas Savienības valstu valodās. Šie rosinājumi gan netika atzīti par labiem, jo atlikušajā kvotā satura izplatītāji reitingu dēļ, visticamāk, raidītu tikai populāros Krievijas valsts kanālus, nevis neatkarīgos šīs valsts medijus.

Patlaban nolemts ļaut Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei ar vienkāršāku procedūru aizliegt citur Eiropā sodītus televīzijas kanālus.

Šajā gadījumā mēs bieži esam pieminējuši Lietuvu. Mēs varētu sekot līdzi citām Eiropas valstīm, kuras veikušas šādas aizliedzošas darbības, un skatīties, vai šāds raidījums nav bijis ari Latvijā.)

Tāpat mediju īpašniekiem uzraugam būs jāatklāj tā patiesā labuma guvēji.

Savukārt pret nelegālajiem Krievijas propagandas kanālu izplatītājiem paredzēts cīnīties, ceļot NEPL padomes kapacitāti.

Vienlaikus elektronisko mediju likumā plānots aizliegt dokumentālajos un informatīvajos raidījumos faktus atspoguļot tā, lai apzināti maldinātu auditoriju. Attiecīgais priekšlikums esot aizgūts no Apvienotās Karalistes komunikācijas regulatora. Salāgojot abu valstu tiesību normas, mediju uzraugam būtu plašākas iespējas vērsties pret Krievijas kanāliem, no kuriem daudzi reģistrēti Lielbritānijā.

Uzraugs mierina, ka norma netikšot izmantota, lai vērstos pret vietējiem medijiem.

(00:19-00:35 Gadījumos, ja kāds Latvijas medijs izplatītu tādu informāciju, kādu izplata Krievijas propagandas kanāli, šāda iespēja teorētiski pastāv, taču es savā žurnālista un amatpersonas pieredzē neesmu ar šādiem gadījumiem saskāries.

Kultūras ministrijā gan atgādina, ka Kremļa propagandas kanālu ierobežošana ir tikai viens no instrumentiem, kā cīņā par cilvēku prātiem nezaudēt Krievijai.

Mums ir jāstiprina vietējie mediji. Mums jāstiprina mediju vide, veidojot gan pašorganizācijas institūcijas – mediju padomi, mediju ombudu -, gan veidojot jaunu tiesisko regulējumu. Tāpat ir jāizglīto sabiedrība kritiskajā domāšanā un medijpratībā.

Viens no nozares stiprināšanas pasākumiem esot sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus, kas jaunajā likumā paredzēta no 2021.gada. Šeit gan vēl gaidāmas diskusijas par tehnisko izpildījumu un finansējumu.

Saeimas plenārsēdē jauno likumu varētu skatīt nākamnedēļ, un iecerēts to virzīt steidzamības kārtā. Normas par Krievijas propagandas kanālu ierobežošanu stāsies spēkā no nākamā gadā.