Komentāri

Lai gan gads tika aizvadīts vēlēšanu zīmē, politiskā dzīve bija bagāta ar daudziem notikumiem. Tika turpinātas pretrunīgi vērtētas reformas veselības aprūpē un izglītības sistēmā. 2017. gads arī nesa gan sasniegumus, gan skandālus diplomātijā. Bez kaislībām neiztika ne Saeimā, ne valdībā, taču tās stabilitāte palika nesatricināma.

Gada galvenais notikums politikā – pašvaldību vēlēšanas – šoreiz bija zīmīgs ar nepieredzēti plašu kampaņu sociālajos tīklos. Kandidāti par vēlētāju balsīm cīnījās, izpaužoties “pēc pilnas programmas”. Tikmēr partiju finanšu uzraugiem vēl jāmācās, kā virtuālajā vidē kontrolēt, vai netiek pārsniegti tēriņu griesti.

“Es tiešām nevaru iedomāties, kā to varētu izkontrolēt. Šobrīd tas nav iespējams,” sacīja sociālo mediju eksperts Artūrs Mednis.

Viena no vēlēšanu galvenajām intrigām bija tas, vai galvaspilsētā izdosies gāzt “Saskaņas” līderi Nilu Ušakovu. Cīņā par Rīgas atslēgām iesaistījās arī Juta Strīķe.

“Es sapratu, ka tam korupcijas pūķim nevar uzlikt roku dzelžus, bet jānocērt galva. Un to var izdarīt tikai, piedaloties vēlēšanās,” tā savu motivāciju skaidroja Strīķe.

Nila Ušakova vadītajai koalīcijai rīdzinieki atņēma vairākas vietas rātsnamā. Tomēr, lai gan ar trauslu vairākumu, Nils Ušakovs turpina valdīt Rīgā. Savukārt otrajā lielākajā pilsētā Daugavpilī “Saskaņas” uzvaras saldā garša ātri pazuda. Jaunievēlētais mērs Andrejs Elksniņš tika gāzts, amatā pavadot vien divus mēnešus. Politiskās intrigas nav svešas arī Pierīgas bagātajā pašvaldībā Ķekavā. Tā kļuva par vienīgo vietu, kur vienā no iecirkņiem tika rīkotas atkārtotas vēlēšanas.

“Nu, tas varētu būt. Tas nebūtu nekāds brīnums Ķekavas pagastā,” nepieciešamība rīkot atkārtotu balsošanu pārkāpumu dēļ, nebija pārsteigums Ķekavas iedzīvotājai Ingrīdai Lejniecei.

Bez kaislībām neiztikt arī Saeimā. Pārsteigumu parlaments sarūpēja, “Rīdzenes sarunu” izmeklēšanas komisijas vadītājas amatā ievēlot Ingunu Sudrabu.

“Tas ir neiedomājams cinisms,” tā situāciju komentēja toreizējā “Vienotības” Saeimas frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa.

Parlamentāro izmeklēšanu Sudraba vada par spīti tam, ka skaļi izskanēja šaubas par viņas tiesībām vispār darboties komisijā, jo Sudraba pati pieminēta “oligarhu sarunās”.

“Šeit nav kaut kādi boļševisma laiki, kad var jebkuru apvainot, un uz tā pamata uztaisīt linča tiesu,” viņas kritiķiem atbildēja Sudraba.

Deputāti tikmēr “ierādīja vietu” Valsts prezidentam Raimondam Vējonim. Saeima “nolinčoja” gan viņa iniciatīvu prezidenta ievēlēšanu uzticēt tautai, gan aicinājumu vairs nepiešķirt nepilsoņa statusu jaundzimušajiem.

“Visi tie bērni, kuri ir Latvijā – viņi ir mūsējie,” pārliecināts Vējonis.

Bet Saeimas durvis burtiskā nozīmē bija slēgtas bijušajam prezidentam Guntim Ulmanim. Viņu neielaida parlamentā, jo Ulmanis neuzrādīja personu apliecinošu dokumentu.

Savukārt ar diplomātisku skandālu beidzās Apvienoto Arābu Emirātu vēstnieces ierašanās Rīgas lidostā. Latvijai tika iesniegta nota par to, ka, veicot drošības pārbaudi, netika ievērotas musulmaņu tradīcijas un diplomātiskā imunitāte.

“Jautājumi ir par attieksmi. Attieksmi pret sievieti, kas negribētu izģērbties pavisam plika, visiem priekšā,” sašutis bija “Vienotības” deputāts, Arābu kultūras centra vadītājs Hosams Abu Meri.

Turpretī uzvaru diplomāti svinēja tāpēc, ka Latvija kļuva par pirmo Eiropas Savienības valsti, kas ratificējusi brīvās tirdzniecības līgumu ar Kanādu.

Tikmēr Māra Kučinska vadītās valdības stabilitāti šogad nekas nespēja nopietni iedragāt, lai gan iemeslu netrūka. Piecus mēnešus streikoja ģimenes ārsti. Tomēr viņu protesta akcija nebija pārliecinoša.

“Mani mulsina, ka esam tikai puse no ģimenes ārstiem, kas vienojas streikā,” sacīja ģimenes ārste Ligita Zeltiņa.

Par sprunguli valdības ritenī nekļuva arī pretrunīgi vērtētā veselības obligātā apdrošināšana, kuras ieviešana Saeimā tika atbalstīta nervozā gaisotnē. Reformas vairākās frontēs uzsāka izglītības ministrs Kārlis Šadurskis, kurš pat pieļāva iespēju atkāpties. Taču tas nebija nepieciešams, jo ministrs bauda politisku atbalstu, ko nevar teikt par daļu sabiedrības, kas nav apmierināta ar aicinājumu optimizēt skolu tīklu. Bet tā sauktajiem “krievu skolu aizstāvjiem” atkal iziet ielās lika lēmums vidusskolu klasēs pakāpeniski pāriet uz mācībām tikai latviski. Taču protesti pagaidām nekādas sekas nav radījuši.

Un Kučinska valdībai nav skādējis arī trādirīdis “Vienotībā”, kas kulminēja, izslēdzot partijas dibinātāju Solvitu Āboltiņu, kura politikai māj ardievas, lai atgrieztos ārlietu dienestā.

“Tas ir tiešām viņas lēmums, ko viņa darīs tālāk, mani tas tiešām maz interesē,” Āboltiņas turpmākās gaitas ir vienaldzīgas “Vienotības” līderim Arvilam Ašeradenam.

Lai gan “Vienotības” frakcija Saeimā irst pa vīlēm, pagaidām nekas neliecina, ka Māra Kučinska vadītā koalīcija varētu zaudēt vairākumu Saeimā līdz parlamenta vēlēšanām rudenī, kas jau būs 2018. gada galvenais notikums politikā.

Lasi vēl