Cīņā ar maluzvejniecību vides inspektori “bruņojas” ar eholotiem un droniem

0 Komentāru
Cīņā ar maluzvejniecību vides inspektori “bruņojas” ar eholotiem un droniem
Foto: ekrānuzņēmums no video / "900 sekundes"

Rūpējoties par vidi, jau trešo gadu Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) 5. jūniju ir pasludinājusi par dienu cīņā pret nelegālo zvejniecību.

Pērn inspektori un apzinīgi makšķernieki uzgāja teju 4500 nelegālos tīklus, murdus un citus zvejas rīkus. Turpmāk Valsts vides dienesta (VVD) inspektori tīklus varēšot atrast ātrāk un vieglāk.

Ventspilī, Liepājā, Rīgā un citviet inspektoru laivas šogad ir aprīkotas ar eholotiem, kas sniegs iespēju mūsdienīgā veidā atrast nelikumīgi izvietotus tīklus.

“Eholota labums ir tāds, ka tieši uz ekrāna ir iespējams redzēt, ja apakšā ir zvejas rīki, kuri nav marķēti, ja agrāk bija jāmeklē ar striķi un dzelzs āķi galā, tad varēs vienkārši ekrānā redzēt,” iekārtas priekšrocības uzskaita VVD Zvejas kontroles departamenta direktores vietnieks Miks Veinbergs.

Eholotu iekārtas ir aprīkotas arī ar radaru, kas savukārt palīdzēs inspektoriem vieglāk pamanīt apkārtnē esošās laivas un kuģus.

Vēl inspektoru rīcībā ir arī drons. Bezpilota lidaparāti jeb droni jau otro gadu palīdz inspektoriem ieraudzīt maluzvejniekus no gaisa. Šogad dronu flote ir papildināta un to skaits jau sasniedzis desmit lidaparātus. Droni ievērojami ietaupa laiku, nav jātērē laivu degviela, jo tie ļauj attālināti apsekot ūdenstilpnē esošās personas.

“Nav uzreiz ar laivu jānesas klāt tiem cilvēkiem, bet vienkārši ar drona palīdzību redzēt, kas tur notiek, vai tie ir atpūtnieki, vai maluzvejnieki. Ir arī maluzvejnieki, kas ir aprīkoti ar nakts redzamības kamerām un rācijām,” turpina Veinbergs.

Zvejniecības kontroles departamenta direktore norāda, ka arī maluzvejnieki iet līdzi laikam un izmanto mūsdienu tehnoloģijas. Taču labā ziņa, ka kopumā maluzvejniecība Latvijā sarūk, nelegālā nodarbe jau vairāk nekā desmit gadus izzūd līdz ar vecāko paaudzi.

“2005. gadā mūsu inspektori izņēma gadā apmēram 14 000 nelikumīgi ievietotus zvejas rīkus, tad šobrīd tie ir tikai 4000. Vērojam, ka šī tendence arvien samazinās,” atklāj VVD Zvejas kontroles departamenta direktore Evija Šmite.

Diemžēl liela daļa pārkāpumu tiek fiksēti, pārbaudot likumīgos, jūras zvejniekus, kuri nereģistrē nozvejoto lomu.

Aprēķini liecina, ka visā pasaulē ik gadu nelikumīgi tiek nozvejoti aptuveni 20 miljoni tonnu zivju, visas šīs nelikumīgās nodarbes gada apgrozījums pasaulē ir aptuveni 15 miljardi ASV dolāru. Daļai šīs naudas vajadzētu palīdzēt atjaunot zivju resursus, taču no nelegāli iegūtas naudas zivju populācijas atjaunošanas nodevas netiek maksātas, tādējādi veicinot zivju pārzveju.

0 Komentāru