Cilvēkus interesētu ar medicīnu nesaistītais brīvprātīgais darbs slimnīcās, taču šobrīd tas nav iespējams

Pievienot komentāru

Kopš pandēmijas sākuma Latvijā ar Covid-19 saslimuši 804 veselības aprūpes sistēmas darbinieki. Tas apgrūtina pilnvērtīgu aprūpi pacientiem. Lai atslogotu mediķus no tādiem pienākumiem, kas nav saistīti ar medicīniskām manipulācijām, izskanējis priekšlikums aktivizēt brīvprātīgo kustību.

Redzot, cik ļoti daudz laika mediķi ikdienā ir spiesti veltīt ar medicīnu nesaistītām tehniskām darbībām, radioloģe Maija Radziņa izvērsusi “Facebook” privāto iniciatīvu – aicina atsaukties cilvēkus, kas vēlētos veikt brīvprātīgo darbu slimnīcā. Arī viņas darbavietā – Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā. Nav runas par palīdzēšanu specializētajā Covid-19 nodaļā, bet gan citās, un mediķiem tas nozīmētu iespēju vairāk laika veltīt pacientiem.

Lasi vēl: ”Pēc visiem rādītājiem situācija kļūst arvien sliktāka.” Kariņš norāda, ka jādomā par jauniem Covid-19 ierobežojumiem

“Teritorija ir liela, ļoti daudz materiālu ir jāiznēsā. Pusdienas jāizvadā. Paši pacienti jātransportē. Visiem šiem cilvēkiem nav nepieciešama medicīniskā izglītība. Ir kurjeri, kuri nes papīrus, nes lietas, nes analīzes, un tas nenozīmē, ka ir tiešs kontakts ar smagi slimiem pacientiem,” norāda Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas radioloģe un RSU pasniedzēja Maija Radziņa.

No šobrīd saņemtajiem 20 pieteikumiem lielākā daļa ir pirmā kursa medicīnas studenti, kas sāka studijas septembrī un vēlas klātienē gūt pirmos iespaidus par darbu slimnīcā. Viņiem tiks doti sanitāra pienākumi nakts stundās. Savukārt ar pārējiem, kuriem nav profesionālas saistības ar medicīnu, bet kuri izrādījuši interesi palīdzēt, sazināsies Stradiņa slimnīcas personāldaļa. Tajā gan uzsver – brīvprātīgais darbs tā klasiskajā izpratnē ar atnākšanu sev izdevīgos laikos nebūs iespējams. Būs jāstrādā vismaz pusslodze, kas ir viena pilna dežūra jeb 24 stundas no vietas nedēļā. Un slimnīca slēgšot darba līgumu un maksāšot. Brīvprātīgo bezatlīdzības darbu tā tomēr nepraktizēs.

Arī Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) – neredz iespēju piesaistīt brīvprātīgos kā nemedicīnisko atbalsta personālu. Covid-19 laikā tas būtu pārāk riskanti. Nevar garantēt, cik epidemioloģiski droši šie brīvprātīgie uzvestos ārpus slimnīcām.

“Šis ir tas brīdis, kad mēs slimnīcā vispār izvairāmies no liekiem apmeklētājiem. Mēs izvairāmies no tā, lai būtu cilvēki no malas. Mēs negribam ne personālu apdraudēt, ne kādu citu, kad ienāk kāds iekšā. Personāls ir zelta vērts, tas ir jānotur,” norāda RAKUS aprūpes direktore Inese Budzila.

Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā vienīgie brīvprātīgie piesaistīti no biedrības “Svētā ģimenes māja”, kas paliatīvajā aprūpes nodaļas pacientiem lasa priekšā grāmatas. Taču pat pēc šīs krīzes slimnīca neredz iespēju iesaistīt brīvprātīgos plašāku funkciju veikšanā.

“Cik tas brīvprātīgais gatavas veltīt laiku. Ja tā ir viena stunda dienā, tad kura būs tā vēlamā stunda, kā mēs piemeklēsim, kad pacients būtu jāpārstumj. Tā lielākā problēma ar brīvprātīgajiem – es nākšu tad, kad es varēšu, bet mums tā palīdzība ir vajadzīga katru dienu,” teic RAKUS aprūpes direktore.

Tikmēr Latvijas Slimnīcu biedrība uzsver, – šobrīd pēc būtības nav skaidrs, kā medicīnas iestādēs juridiski noformēt brīvprātīgo darbu.

“Ja tam brīvprātīgajam kaut kas slimnīcā notiek, zaudē darba spējas, būs problēmas. Viņam nav sociālās apdrošināšanas, jo netiek maksāts par darbu. Viņam nav sociālās apdrošināšanas tajā gadījumā, ja kaut ko dara kā brīvprātīgais. Neskaidrie jautājumi par brīvprātīgajiem nav atrisināti,” norāda Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.

Tiek akcentēts, – ja cilvēki bez medicīnas izglītības vēlas palīdzēt, tad šobrīd klīniskajās universitātes slimnīcās ir vairākas apmaksātas saimniecisko darbu vakances.