Cilvēki vēlas palīdzēt savvaļas dzīvnieku mazuļiem, taču šāda “labdarība” var beigties arī traģiski

Pievienot komentāru
Cilvēki vēlas palīdzēt savvaļas dzīvnieku mazuļiem, taču šāda “labdarība” var beigties arī traģiski
Ilustratīvs foto. (PIXABAY)

Glābiet jūrascūciņas, nevis savvaļas dzīvnieku mazuļus! Ar šādu aicinājumu nākuši klajā meža dzīvnieku aizstāvji. Ir trīs meža dzīvnieku sugas, kas dzīvnieku ”glābēju” uzmanības lokā nonāk visbiežāk. Tās ir stirnas, lapsas un jenotsuņi. Ik pavasari un vasaru uz dzīvnieku patversmēm ved šos dzīvnieku mazuļus, uzskatot, ka viņu vecāki ir atstājuši savas atvases.

Nepilnus divus mēnešus vecais lapsu puika gandrīz nestaigā – viņam trūkst barības vielu, jo viņu baro mākslīgi un mātes pienu, kā arī lapsām atbilstošu barību, ar ko viņu varēja nodrošināt tikai mamma, viņš nesaņem. Šāds defekts ir trīs mazuļiem, tāpēc lapsēni saņem B vitamīnu kursu.

“Ir tās kājiņas švakākas, atbalstīsim, cik varēsim. Jāmēģina uzturēt viņi, protams, atbilstoši, ko varam nodrošināt, to varam, tā vide nav īstā, kur viņiem ir jābūt un ko var nodrošināt mamma,” teic veterinārārste Ilze Muižniece.

Nekas tāds nenotiktu, ja šos lapsu mazuļus neatvestu cilvēki uz vienīgo Latvijā dzīvnieku patversmi ”Mežavairogi”, kur dažādu iemeslu dēļ uzturas savvaļas dzīvnieki. Iecavas novadā atrasti pieci lapsēni, kurus novada iedzīvotāji bija sajaukuši ar suņa kucēniem.

“Ja mūsu speciālists būtu nokļuvis tur uz vietas un konstatējis, ka netālu ir ala, tad kucēni netiktu izņemti. Pirms rīkoties – zvanām! Nevis zvanām tad, kad paši nesaprotam, kur nu tad doties ar to kravu, kas mums ir mašīnā,” norāda dzīvnieku patversmes ”Mežavairogi” vadītāja Danuta Priede.

Pavasara beigās un vasaras sākumā patversme ļoti bieži saņem šādus zvanus – esam izglābuši lapsēnus, jenotsuņus, zaķēnus, bet vairs nezinām, ko ar tiem iesākt. Īpaši traģiski beidzas šī ”glābšana” stirnu bērniem.

“Viņi atnes mājās stirnēnu, pabaro, samīļo, izgulda dīvānā, tad saprot, ka galā netiek, tad zvana, bet diemžēl jau ir par vēlu. Izdzīvošanas procents šādiem mazuļiem ir ārkārtīgi niecīgs,” saka dzīvnieku patversmes ”Mežavairogi” vadītāja.

Maz ticams, ka viss labi beigsies arī ar šiem lapsēniem, kam ir problēmas ar pakaļkājām. Jātur īkšķi, lai viņi sāktu normāli pārvietoties. Diemžēl savvaļā viņi noteikti nevarēs atgriezties. Paskatieties, cik mierīgi viņi ir cilvēku rokās. Jo cilvēks ir savvaļas dzīvnieku dabiskais ienaidnieks, un vairumā gadījumu viņi baidās no mums. Patversmē dzīvo lapsēni no diviem metieniem. Pirmie tika atvesti no Dobeles novada un tiešām pamatoti – bija gājusi bojā viņu mamma un mazuļi sākumā nonāca Valsts meža dienesta darbinieku rokās.

Piemēram, šis puika ir no otrā metiena, jaunākais. Abas ģimenes ir ļoti sadraudzējušās. Un vecākie palīdz šiem, jaunākajiem. Tā ir pozitīva tendence, priecājas patversmes darbinieki, bet ļoti cer, ka cilvēki kļūs apzinīgāki un sākumā zvanīs, nevis uzreiz vedīs savvaļas dzīvnieku mazuļus.

Svarīgi ir saprast, ja esam iegājuši mežā, esam ciemos. Neejam taču pie kaimiņiem, nezvanām pie durvīm un nevedam bērnu prom, ja viņa mamma ir aizgājusi uz tualeti. Tieši tie paši principi darbojas mežā – ar rokām neaiztikt un neko neņemt.

Plašāk par tematu – 900 sekunžu sižetā